Sīrieši, afgāņi un irākieši ir bijuši tie, kuri vislielākajā skaitā lūguši iespēju palikt Vācijā. Daudz ir arī albāņu un Kosovas iedzīvotāju, kuru cerības apmesties uz dzīvi šajā valstī līdzinās nullei, jo Vācija Balkānus neatzīst par bīstamiem un rēķinās, ka no turienes cilvēki lielākoties ierodas darba meklējumos.
Daudzie noraidījumi, kā vēsta varas iestādes, atspoguļojas arī statistikā, un jūtams, ka patvērumu meklētāju skaits no Balkāniem ir krietni sarucis. Pagaidām no visiem imigrantiem 200 000 cilvēku ir atzīti par bēgļiem un viņiem būs drošas iespējas palikt Vācijā, bet nedaudz vairāk nekā 90 000 palikšana Vācijā ir atteikta un viņiem būs jāatgriežas mājās.
Daudzi tūkstoši joprojām gaida dokumentu pārbaudi, kas nerit tik viegli un ātri, un liels skaits cilvēku ir spiesti dzīvot teltīs, kuras ir aprīkotas ar apkuri. Visvairāk šādu gadījumu ir lielajās pilsētās.
Vācija joprojām ir lielākais bēgļu un imigrantu mērķis, un šobrīd šis fakts ir milzīgs izaicinājums Vācijas iekšpolitikā, tā kā daļa sabiedrības asi kritizē kancleri Angelu Merkeli par pārāk plaši atvērtām durvīm.
Jauns kritikas vilnis valstij pārvēlies pēdējās dienās, kad Ķelnē un vēl citās Vācijas pilsētās konstatēti masveida uzbrukumi sievietēm, kurus, kā ziņo policija, ir īstenojuši gados jauni arābu un Ziemeļāfrikas izcelsmes vīrieši, pie kuriem ir atrastas arī uzturēšanās atļauju kopijas.
Tagad Vācijā turpinās izmeklēšana, notikuši aresti, un kritikas bumba veļas gan politiķu, gan policijas virzienā, kura nav iejaukusies notikumos, kas risinājušies vairākas stundas teju visu acu priekšā. Līderi aicina nejaukt noziegumu ar imigrāciju, taču liela daļa sabiedrības uzskata, ka tas ir atvērto durvju un nepietiekamo kontroļu rezultāts.
Karš Sīrijā turpina izdzīt no mājām cilvēkus. Par lielām bēgļu masām pie robežas ziņo arī kaimiņvalsts Jordānija, kurā jau ir milzīgas un pārslogotas nometnes. Cilvēkus laiž pāri ierobežotā skaitā, priekšroku dodot sievietēm, bērniem, veciem un slimiem cilvēkiem.
Jordānijas varas iestādes norāda, ka nevar pieļaut masveidīgu cilvēku ieplūšanu teritorijā drošības apsvērumu dēļ. Pie Jordānijas robežas varētu būt ap 12 000 cilvēku. Viņi uzturas no apdzīvotām vietām attālā, tuksnešainā teritorijā. Palīdzības organizācijas norāda, ka daudzi no viņiem ir bijuši spiesti pamest mājas Krievijas bruņoto spēku bombardēšanas dēļ.
Jordānija ir viena no tām valstīm, kas jau tagad ir uzņēmusi lielu skaitu Sīrijas bēgļu, teju miljonu no kopumā gandrīz pieciem miljoniem Sīriju pametušo.
Jordānijā atrodas arī viena no pasaulē lielākajām bēgļu nometnēm Zaatari, kurā dzīvo vairāki desmiti tūkstoši sīriešu bēgļu. Pamazām tā kļūst par tādu kā pilsētu, kurā sīriešu uzturēšanās paredzama ilgstoša par spīti problēmām ar ūdens piegādi, pārtiku un drošību.
