ĪSUMĀ:
- Vācija grib darīt kā Dienvidkoreja - palielināt Covid-19 testu daudzumu un izmantot cilvēku viedtālruņu datus.
- Vācija jau veic vairāk testu nekā jebkura cita Eiropas valsts.
- Medijiem kļuvis pieejams dokuments, kas paredz testu daudzuma palielināšanu.
- Vācijā ir zema mirstība, bet trūkst mediķu.
Sestdien Vācijas Hesenes federālās zemes finanšu ministrs Tomass Šēfers izdarījis pašnāvību. Viņa kolēģis pieļauj, ka iemesls varētu būt izmisums par Covid-19 vīrusa izraisīto krīzi. Nav noslēpums, ka cīņa ar vīrusu no cilvēkiem prasa ļoti daudz resursu - kā fizisku, tā emocionālu. Tikmēr no valstīm tas prasa nepieciešamību pēc rūpīgas stratēģijas.
Katra valsts ar vīrusa izplatību cenšas cīnīties, kā nu māk, izstrādājot gan savus risinājumus, gan mācoties no citām valstīm. Piemēram, Vācija, kas tiek uzskatīta par Eiropas labo piemēru cīņā ar vīrusu, lēmusi iet Dienvidkorejas ceļu. Šī valsts veikusi milzīgu vīrusa testu apjomu un savā cīņā ar Covid-19 izplatību izmantojusi viedtālruņu atrašanās vietas datus.
Pēc amatpersonu teiktā, Vācija jau tagad veic vairāk Covid-19 testu nekā jebkura cita Eiropas valsts. To skaits nedēļā svārstās no 300 000 līdz 500 000 testu. Tieši tā esot galvenā Vācijas panākumu atslēga. Pašlaik pārbaudīti tiek tie, kam ir simptomi, vai cilvēki, kas bijuši saskarsmē ar saslimušo.
Tomēr, pēc Vācijas Iekšlietu ministrijas dokumentā teiktā, ko redzējuši vairāki Vācijas plašsaziņas līdzekļi, kancleres Angelas Merkeles valdības mērķis ir vēl vairāk palielināt testu skaitu, proti, līdz vismaz 200 000 dienā. Mērķis šādam solim būtu pārbaudīt visus tos, par kuriem ir aizdomas, ka tie varētu būt inficējušies ar vīrusu. Tāpat tiktu pārbaudīts arī visu to cilvēku loks, kas ir saskāries ar saslimušajiem.
Ideja ir pāriet no testiem, “kas apstiprina situāciju”, uz testiem, kas “apsteidz to”.
Testus veic arī Jana Grosa, Vācijas lauku apvidū dzīvojošā ārste. Savas klīnikas pagalmā viņa ir izveidojusi iebrauktuvi Covid-19 testu veikšanai. Par spīti dažādiem izaicinājumiem, ārste turpina veikt savu darbu katru dienu.
“Sākumā tas bija haoss. Cilvēki klepoja un šķaudīja viens otram virsū. Visiem bija daudz jautājumu, un visiem bija nepieciešams kāds padoms un informācija. Tas viss vienā reizē bija par daudz. Tomēr es domāju, ka ir ļoti būtiski, ka mēs panākam kādu progresu. Šajā ziņā es vēlos paveikt savu daļu darba,” uzsver Grosa.
Tiesa, izšķirošs ierocis cīņā ar vīrusu būtu arī viedtālruņu atrašanās vietas datu izmantošana.
Tas kalpotu mērķim, lai izsekotu tam, kur pacients iepriekš pārvietojies. Tādējādi būtu iespējams precīzāk noteikt un izolēt tos cilvēkus, kas potenciāli inficējušies saskarsmē ar slimnieku.
Vācijā ar 389 nāves gadījumiem no vairāk nekā 52 000 saslimušo mirstība ir tikai 0,7%. Salīdzinājumam, Itālijā tie ir aptuveni 10%, bet Spānijā - 8%. Ar 25 000 intensīvās terapijas gultām, kas aprīkotas ar plaušu ventilatoriem, Vācija ir labākā situācijā nekā daudzas citas valstis.
Tomēr trūkst medicīnas darbinieku, tādēļ daudzas slimnīcas sauc palīgā studentus vai pensionētos veselības speciālistus. Vācijas veselības ministrs Jenss Špāns brīdinājis, ka nākamajās nedēļās valsts varētu saskarties ar jaunu “vētru” saslimušo skaita ziņā.
KONTEKSTS:
Pasaulē izplatoties Covid-19, Pasaules Veselības organizācija atzina, ka saslimstība sasniegusi globālās pandēmijas līmeni. Daudzās pasaules valstīs ieviesti stingri ierobežojumi - atcelti masu pasākumi, slēgtas robežas, skolas un citas iestādes.
Lai apturētu Covid-19, valstis visā pasaulē izmanto arī pilsoņu uzraudzības un izsekošanas instrumentus, imantojot viedtelefonus. Dažas valstis apkopo anonimizētus atrašanās vietas datus, lai vispārīgi sekotu līdzi iedzīvotāju pārvietošanās plūsmām, vai sabiedrība ievēro karantīnas noteikumus. Bet citas valstis personu lokācijas datiem pievēršas daudz detalizētāk un privātāk.
