Par godu šim notikumam valstī tiks rīkoti dažādi svinīgi pasākumi, no kuriem lielākais plānots Frankfurtē. Uz to plānojuši ierasties gan Vācijas kanclere Angela Merkele, gan prezidents Joahims Gauks, gan Eiropas Komisijas prezidents Žans Junkers. Lai arī Vācija ir kļuvusi par politiski un ekonomiski ietekmīgāko valsti Eiropā, desmitiem gadus ilgusī valsts sašķeltība joprojām ir jūtama.
Tikai gadu pēc Berlīnes mūra krišanas Vācijas Demokrātiskā Republika un Vācijas Federatīvā Republika 1990. gada 3. oktobrī atkal kļuva par vienu valsti, izbeidzot 45 gadus ilgušo atšķirtību.
25 gadus vēlāk Rietumvācijas iedzīvotāji joprojām maksā 5,5 procentus lielu solidaritātes nodokli, cenšoties izlīdzināt ekonomisko stāvokli abās valsts daļās. Taču atšķirības starp bijušo Rietumvāciju un Austrumvāciju joprojām ir ievērojamas. Tas attiecināms gan uz dzīves ilgumu, produktivitāti, bezdarba līmeni, algu apjomu, politisko noskaņojumu, kā arī praktisku pieeju dažādām precēm.
Vācijas austrumu daļas federālās zemes joprojām ir ekonomiski vājākas nekā rietumos, kur izvietojušies lielākie finanšu centri un daudzu lielāko kompāniju galvenās mītnes. Kā paziņojis Vācijas parlamenta deputāts Peters Baijers, lai arī praktiska valsts apvienošanās ir notikusi, cilvēku galvās un sirdīs tas joprojām līdz galam nav noticis.
