Kopš septembrī notikušajām Vācijas parlamenta vēlēšanām pagājuši vairāk nekā trīs mēneši, un šīs ir kļuvušas par Vācijas vēsturē ilgākajām koalīcijas veidošanas sarunām. Vispirms novembrī izgāzās kancleres Angelas Merkeles konservatīvo sarunas ar liberālo Brīvo demokrātu partiju un „zaļajiem”. Izveidojusies situācija spieda līdzšinējos konservatīvo partnerus tā dēvētajā „lielajā koalīcijā”, Martina Šulca vadītos sociāldemokrātus, mainīt savu sākotnējo nostāju par aiziešanu opozīcijā un tomēr piekrist apsvērt iespēju turpināt sadarbību.
Svētdien sākas svarīgas sākotnējās sarunas starp Merkeles kristīgajiem demokrātiem, tās Bavārijas meitaspartiju Kristīgi sociālo savienību un sociāldemokrātiem, lai noskaidrotu, vai abām pusēm ir pietiekami daudz kopīga, lai vēlāk šogad sāktu oficiālas koalīcijas veidošanas sarunas. Svētdien Berlīnē tiekas partiju līderi un sarunvedēji, lai sāktu diskusijas par jaunas „lielās koalīcijas” nosacījumiem. Paredzēts, ka sarunas noslēgsies nākampiektdien.
Ierodoties uz pirmo tikšanos sociāldemokrātu galvenajā mītnē Berlīnē. konservatīvo līdere Merkele pauda pārliecību, ka vienoties ir iespējams. „Es uz šīm sarunām dodos ar optimismu. Tajā pašā laikā man ir skaidrs, ka dažu nākamo dienu laikā mums priekšā būs milzīgs darbs, bet mēs vēlamies to uzņemties un panākt labus rezultātus,” viņa teica.
Savukārt sociāldemokrātu līderis Martins Šulcs lika saprast, ka viņa partija sarunas sāk ar atvērtu nostāju, tomēr ir apņēmusies panākt piekāpšanos no konservatīvajiem jautājumos par sociālajām reformām. "Mēs nenovelkam jebkādas sarkanās līnijas. Bet mēs gribam, lai Vācijā tiktu īstenots tik daudz sociāldemokrātu politikas cik iespējams. Šādā garā mēs arī vedīsim sarunas ar mūsu partneriem,” sacīja Šulcs.
Gaidāms, ka svētdien vakarā visas trīs partijas paziņos par katras galvenajām prasībām.
Sarunas sākas uz pozitīvas nots. Trīs partiju līderi tikās jau trešdien, un kopīgā paziņojumā teica, ka savstarpējā „uzticība ir pieaugusi”, un viņi ir „optimistiski” noskaņoti. Sociāldemokrātu līderis Šulcs sacīja, ka "diskusija bija ļoti fokusēta un mērķtiecīga, un tas rada labu pamatu, uz kura mēs svētdien varam sākt iztaustīt politiskās nostājas.”
Tomēr skaidrs, ka sarunas nebūs vienkāršas.
Galvenie strīdus punkti ir tādos jautājumos kā imigrācija, Eiropas integrācija, nodokļu un veselības sistēmas politika.
Sociāldemokrāti pieprasa lielākus nodokļus bagātākajiem, kā arī veselības apdrošināšanas sistēmas reformas, to padarot visiem vienādu neatkarīgi no ienākumiem un apdrošināšanas veida. Merkele par šo ideju nav sajūsmā.
Smags sarunu temats ir imigrācija.
Sociāldemokrāti vēlas atjaunot to patvēruma meklētāju tiesības uz ģimenes apvienošanu, kas Vācijā ieguvuši vienīgi pagaidu aizsardzību. Pret to kategoriski iebilst Merkeles Bavārijas sabiedrotie Kristīgi sociālā savienība. Tās līderis Horsts Zēhofers gluži otrādi, pieprasa stingrāku imigrācijas politiku, piemēram, samazināt pabalstu patvēruma meklētājiem. Viņam jautājums ir īpaši svarīgs, jo šogad Bavārijā notiks vietējās vēlēšanas un Zēhofers nevēlas zaudēt vēlētāju balsis, kas var pieslieties pret imigrāciju noskaņotajai eiroskeptiķu partijai „Alterntīva Vācijai”. Bundestāga vēlēšanas rudenī tā kļuva par trešo lielāko partiju parlamentā.
Ja diskusijas būs sekmīgas un partiju līderi vienosies sākt oficiālas koalīcijas sarunas, Šulcs solījis sociāldemokrātiem ļaut balsot partijas kongresā vēlāk janvārī piekrist vai nepiekrist vēl vienai „lielajai koalīcijai. Ja balsojums būs pozitīvs, sarunas vēl būs ilgas, un analītiķi prognozē, ka jauna Vācijas valdība varētu būt izveidota tikai pēc Lieldienām.
