Kopš 1.janvāra Vācija noraidījusi arvien vairāk migrantu un patvēruma meklētāju, kas mēģinājusi tajā iekļūt no Austrijas. Par to pirmdien, 11.janvārī, paziņoja Austrijas policija. Ja decembrī ik dienu Vācija atpakaļ uz Austriju nosūtīja 60 personas, kopš šī gada sākuma atpakaļ nosūtīto personu skaits pieaudzis līdz 200, aģentūrai AFP paziņoja Austrijas policijas preses pārstāvis Davids Furtners.
Daudziem no atpakaļ nosūtītajiem nebija derīgu dokumentu, citi – nevēlējās lūgt patvērumu Vācijā, bet citās valstīs, it īpaši Skandināvijā, paziņoja policija. Vairums no tiem, kas nosūtīti atpakaļ, nav sīrieši, kas Vācijā parasti iegūst patvēruma meklētāja statusu, bet gan afgāņi, irāņi, irākieši un marokāņi.
Austrijas policija komentēja – izskatās, ka Vācijas politiķi nolēmuši rīkoties stingrāk.
Vācijas dienvidu pilsētā Minhenē, kas pieredzējusi ievērojamas migrantu plūsmas, policijas pārstāve aģentūrai “Reuters” apstiprināja, ka Vācija atpakaļ uz Austriju sūtījusi līdz aptuveni 100 migrantiem dienā, bet neapstiprināja, ka būtu pieaudzis noraidījumu skaits.
Arī pati Austrija savukārt pastiprinājusi kontroli uz robežas ar kaimiņvalsti Slovēniju, uz kuru, saskaņā ar policijas datiem, kopš janvāra sākuma atpakaļ nosūtīti vairāk nekā pusotrs tūkstotis migrantu.
Austrija spers stingrākus soļus, lai noraidīti tā dēvētos „ekonomiskos migrantus”, kam nepienākas patvēruma meklētāja statuss, paziņojis Austrijas kanclers Verners Faimans. Viņš norādīja, ka Vīnei jādara vairāk, lai spētu atšķirt tos, kas bēg no kara, no tiem, kas migrē tikai ekonomisku iemeslu dēļ. Aģentūra “Reuters” arī citē Faimanu sakām, ka „viena lieta ir droša jebkurā gadījumā - drīz [Austrija] būs aktīvāka pie savām robežām nekā šobrīd. Un arī vācieši darīs vairāk.”
Ziņas par to, ka Vācija sākusi noraidīt un sūtīt atpakaļ vairāk migrantu un patvēruma meklētāju, varētu būt saistītas ar to, ka Zviedrija pagājušajā nedēļā pastiprināja robežkontroli ar Dāniju un Dānija pēc tam savukārt ar Vāciju. Vācijas stingrākā nostāja var būt saistīta arī ar Vecgada vakara notikumiem Ķelnē, kad tur notika masveida seksuāla rakstura uzbrukumi sievietēm, par ko policija jau saņēmusi simtiem iesniegumu. Gandrīz visi šobrīd aizdomās turētie ir imigranti, un vairāki Vācijā bija ieguvuši patvēruma meklētāja statusu.
Tas palielinājis spiedienu pret Vācijas kancleri Angelu Merkelei un viņas atvērto durvju politiku, kā arī izraisījis protestus. Vēl pirmdien Leipcigā tūkstošiem cilvēku piedalījās demonstrācijā, kurā protestētāja pret patvēruma meklētājiem un pieprasīja Merkeles atkāpšanos. Vienlaikus Leipcigā notika vēl viena masveida demonstrācija, kuras dalībnieki savukārt aicināja uz mierīgu līdzāspastāvēšanu un toleranci.
Stingrāku nostāju ieņēmusi arī pati Merkele. Viņa atzina, ka Eiropa ir „ievainojama” šīs bēgļu krīzes laikā, jo šobrīd vēl pietiekami nekontrolē situāciju.
