Tāpat Berlīne ir nolēmusi izveidot īpašos bēgļu koridorus jeb tranzīta zonas uz savām iekšējām robežām. Eiropas Komisija pašreiz vērtē, vai tas atbilst Šengenas noteikumu prasībām.
Vācija vēlas paturēt robežkontroli ar Austriju un Čehiju līdz pat 1. novembrim. Par šādu nodomu Berlīnes amatpersonas informēja Eiropas Komisiju. Lēmums tiek oficiāli pamatots ar nekontrolētu masveida un gandrīz pastāvīgu cilvēku pieplūdumu Vācijā. Tādēļ robežkontrole esot nepieciešama, lai šo cilvēku plūsmu kontrolētu.
Eiropas Komisijas preses sekretāre Nataša Berto paziņoja, ka Brisele joprojām izvērtē, cik pamatota ir robežkontroles saglabāšana.
“Kad Vācija un Austrija pirmo reizi paziņoja par robežkontroles pagarināšanu, mēs atzinām, ka šāds solis ir pamatots ar draudiem sabiedrības drošībai. Kad mēs tikām informēti par šo pasākumu pagarināšanu, Eiropas Komisija sacīja, ka mums ir jāizvērtē, cik tas ir attaisnoti. Pie tā mēs šobrīd arī strādājam un gatavojamies publicēt savu atzinumu pavisam drīz,” sacīja Berto.
Šengenas noteikumi paredz, ka valstis var atjaunot pagaidu robežkontroli uz iekšējām robežām vispirms uz 10 dienām un tad vairākas reizes uz 20 dienām, kopumā nepārsniedzot divus mēnešus. Atsevišķos izņēmuma gadījumos robežkontrole var pastāvēt līdz pat diviem gadiem.
Tāpat Vācijas valdība ir paziņojusi, ka vēlas izveidot īpašas tranzīta zonas bēgļiem. Tādas jau šobrīd pastāv, piemēram, lidostās. Tomēr uz iekšējām robežām tās praktiski var īstenot tikai tad, ja pastāv robežkontrole, sacīja Eiropas Komisijas runasvīrs Margaritis Šins.
“Šādas zonas var darboties gan lidostās, gan uz ārējām sauszemes robežām. Savukārt uz Eiropas Savienības iekšējām sauszemes robežām šādas zonas, lai gan arī nav skaidri aizliegtas, var pastāvēt tikai izņēmuma situācijās un uz ierobežotu laiku. Pašreiz mēs vedam sarunas ar nacionālajām varas iestādēm par to, vai tādas zonas, ņemot vērā pastāvošos praktiskos un likuma ierobežojumus, var palīdzēt risināt esošo situāciju,” sacīja Šins.
Vācijas kanclere Angela Merkele norādīja, ka tranzīta zonas ļautu jau uz robežas saprast, kam potenciāli ir izredzes gūt patvērumu Vācijā un kam nav. Cilvēkiem, kuri nāk no tā dēvētām drošām valstīm, tiktu uzreiz atteikts. Topošajā drošo valstu sarakstā ir plānots iekļaut visas Eiropas Savienības kandidātvalstis, kā arī tādas Balkānu valstis kā Kosova un Maķedonija, un, iespējams, arī Turciju.
Merkele un viņas sabiedrotie Bavārijā uzskata, ka tas palīdzēs ierobežot cilvēku plūsmu valstī. Tomēr cits koalīcijas partneris – sociāldemokrāti - pret šo ideju izturas ļoti piesardzīgi.
Jau ziņots, ka nesen izskanēja prognozes, ka Vācija šogad varētu uzņemt 1,5 miljonus bēgļu.
Pēdējos mēnešos Eiropā masveidā ieplūst bēgļi, pārsvarā no militāru konfliktu skartiem reģioniem, galvenokārt Sīrijas. Viņi Eiropā ienāk caur Grieķiju vai arī Itāliju.
