Referendums Turcijā notiks 16.apīlī, un tajā būs tiesīgi piedalīties arī aptuveni pusotrs miljons Vācijā dzīvojošo turku.
Vācijas pilsētu domes kā iemeslu mītiņu atcelšanai minēja drošības apsvērumus vai to, ka tie piesaistīts pārāk daudz cilvēku un nebūs vietas.
Kancleres Angelas Merkeles valdība paziņoja, ka tā nav saistīta ar mītiņu atcelšanu, un šos lēmumus pieņēma vietējas varasiestādes saskaņā ar savām pilnvarām.
Tomēr Ankara reaģēja asi, apsūdzot Berlīni, ka tā cenšas graut referenduma kampaņu. Bet svētdien, 5.martā, Erdogans notikušo salīdzināja ar nacistu laikiem, paziņojot, ka Vācijas rīcība „neatšķiras no nacistu rīcības pagātnē.”
Erdogans arī brīdināja Berlīni nekavēt viņa uzstāšanos mītiņā Vācijā, ja viņš vēlēsies tādā piedalīties. „Ja jūs mani neielaižat vai neļaujat man runāt, es panākšu, lai visa pasaule saceļas kājās,” paziņoja Turcijas prezidents.
Vācijas kancleres Merkeles birojs pirmdien atbildēja, Erdogana paziņojumus nosaucot par „absurdiem un nevietā” esošiem, tomēr vienlaikus aicinot „saglabāt vēsu prātu” un atcerēties par abu valstu „tuvajām attiecībām.”
Pirmdien, ierodoties uz Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministru sanāksmi Briselē, par Vāciju iestājās kaimiņvalstis Austrija un Nīderlande.
Komentējot Turcijas ministru vēlmi uzstāties aģitācijas mītiņos ārvalstīs, Austrijas ārlietu ministrs Sebastians Kurcs norādīja, ka ir četras vai piecas Eiropas valstis, kuras skārusi šī problēma. „Mūsu risinājumam Austrijā ir jābūt skaidram – mēs nepieņemam jebkādas Turcijas politiķu vēlēšanu kampaņas Austrijā. Mēs nevēlamies, lai citu valstu priekšvēlēšanu kampaņas tiktu izvērstas Austrijā un konflikti no citām valstīm tiktu pārnesti uz Austriju,” teica Kurcs.
Līdzīgu nostāju pauda Nīderlandes ārlietu ministrs Berts Kūnderss, paziņojot, ka, viņa vārdiem – tas, ka Turcijas ministri „paši sevi ielūdz” uz aģitācijas mītiņiem citās valstīs, nav vēlams.
„Es domāju, ka Turcijas ministru uzstāšanās aģitācijas mītiņos Nīderlandē nav vēlama, un mēs Turcijas varasiestādēm to esam skaidri pateikuši. Nedomāju, ka ir vajadzība pēc jebkādas verbālas agresijas,” sacīja Kūnderss. „Es saprotu, ka Turcijā notiek kampaņa, un no mūsu puses ir iespējams rīkot kampaņas sanāksmes arī Nīderlandē. Bet nedomāju, ka ir vēlams, ka ministri, kas pārstāv valsti, rīko kampaņas Nīderlandē,” pauda Nīderlandes ministrs.
Savukārt Vācijas ārlietu ministrs Zigmārs Gabriēls Briselē atzina, ka Berlīnes un Ankaras attiecības patlaban ir „ļoti saspringtas” un tās jānormalizē. „Katrai valstij attiecībā uz to ir atšķirīga nostāja. Mums Vācijā ir skaidra tiesiska pozīcija, bet domāju, ka ir svarīgi, lai visi cenšas atjaunot normālu dialogu,” sacīja Gabriēls.
Pašā Turcijā arvien aktīvākas kļūst kampaņas gan „par”, gan „pret” konstitūcijas grozījumiem prezidenta pilnvaru palielināšanai. Kritiķi brīdina par autoritārismu, bet Erdogans un valdība uzstāj, ka prezidentāla republika nodrošinās stabilitāti un labklājību.
