Daudzviet pasaulē salūts Jaungadā ir ierasta tradīcija, gadu mijā iepriecinot miljoniem cilvēku. Arī vācieši iemīļojuši šos svētkus atzīmēt ar salūtu. Tipiskā vācu Jaungada vakarā ģimenes un draugu kompānijas pēc vakariņām iziet ielās, lai svētku sajūtu un prieku paspilgtinātu ar pašu iegādātās pirotehnikas pielietošanu. Vācieši šai izklaidei līdzekļus nežēlo, pirotehniku iegādājoties jau laikus.
Pēc Vācijas pirotehniskās rūpniecības asociācijas datiem pagājušajā gadā nozares apgrozījums bija 133 miljoni eiro.
Tomēr dažādu pirotehnikas izstrādājumu lietošana kaitē videi, un eksplodējoša pirotehnika var nopietni sabaidīt mazus bērnus, kā arī dzīvniekus. Turklāt katru gadu cilvēki tiek ievainoti vai pat iet bojā, pirotehniku izmantojot nepareizi vai neapdomīgi.
Vācijas raidsabiedrība „Deutsche Welle” vēsta, ka aptuveni 30 Vācijas pilsētas un pašvaldības - ieskaitot Berlīni, Hamburgu un Minheni - Vecgada vakarā ir noteikušas pilnīgu vai daļēju privāto uguņošanas ierīču aizliegumu.
Piemēram, Vācijas rietumos esošā Āhenes pilsēta šī gada svinībās ir aizliegusi izmantot raķetes, kas spēj lidot tālāk par diviem metriem. Šāds lēmums pamatots ar nepieciešamību aizsargāt pilsētas vēsturiskās ēkas. Āhenes pilsētas centrā cieši viena pie otras atrodas gan katedrāle, gan koka mājas un citas vēsturiskas celtnes.
Pirms deviņiem gadiem salūta rezultātā Āhenes baznīcā izcēlās ugunsgrēks, radot nopietnus bojājumus.
Nav izslēgts, ka Vācija varētu izvēlēties sekot tādu pilsētu piemēram kā Parīze, kur iedzīvotāji Jauno gadu sagaida ar gaismas un lāzeru šoviem, bet paši šaut salūtu nedrīkst.
Arī Ņujorkā un Sidnejā pirotehniku ir aizliegts pārdot personīgai lietošanai.
Asociācijas „Redaktions Netzwerk Deutschland” aptaujā secināts, ka 75% vāciešu atbalsta pilnīgu vai daļēju petaržu aizliegumu. Apmēram 80% sieviešu norādījušas, ka atbalsta pirotehnikas ierobežošanu vai aizliegšanu privātā lietošanā, un šo ideju atbalsta arī 69% vīriešu.
Bezpeļņas vides un patērētāju aizsardzības asociācija ar nosaukumu „Vides aizsardzība Vācija” aicinājusi vāciešus iesniegt petīcijas savām pašvaldībām, lai aizliegtu privātu uguņošanu.
Bezpeļņas organizācija ir mudinājusi arī 98 Vācijas pilsētas ieviest šādu aizliegumu.
Asociācija savu vēlmi pamato ar uguņošanas radīto piesārņojumu. Savukārt vairāki vācu lielveikali un veikalu ķēdes ir pārsteigušas patērētājus, paziņojot, ka vairs nepārdos pirotehniku. Daži uzņēmumi to pamato ar vides apsvērumiem, savukārt citi apgalvo, ka nevēlas, lai uguņošana traucētu dzīvniekus.
Lielākā daļa veikalu pirotehniku tomēr turpinās pārdot, un runas par ierobežojumiem nebaida arī pirotehnikas industrijas pārstāvjus.
Vācijas raidsabiedrība „Deutsche Welle” norāda, ka Vācija vēl ir tālu līdz pilnīgam pirotehnikas aizliegumam personiskiem mērķiem. Aizliegumi pārsvarā tiekot ieviesti nevis vides apsvērumu dēļ, bet gan lai pasargātu cilvēkus vai ēkas. Balstoties uz aģentūras DPA datiem, no 53 aptaujātajām Vācijas pilsētām un pašvaldībām 23 plāno aizliegt uguņošanu tikai noteiktās vietās. Piemēram, Minhenē pirotehnikas izmantošana aizliegta tikai vēsturiskajā centrā, bet citviet ir atļauta. Pilnīgs aizliegums šobrīd pastāv tikai dažviet, piemēram, Ziemeļjūras krastos.
