Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers ir viens no populārākajiem šīs valsts politiķiem. Līdztekus ar pie varas esošo sociāldemokrātu uzstājīgu atbalstu savam kandidātam tas arī kļuva par vienu no izšķirošajiem iemesliem šī politiķa izvirzīšanai.
Proti, ja Vācijas kanclere Angela Merkele mēģinātu izraudzīties kādu no saviem partijas biedriem, viņai būtu grūti atrast atbalstu starp ārpus koalīcijas esošajām partijām. Tādēļ ir sagaidāms, ka nākamā gada sākumā paredzētajās vēlēšanās Šteinmeiers varētu būt vienīgais kandidāts un bez grūtībām kļūs par nākamo valsts prezidentu.
Šteinmeiera rīcība un izteikumi līdz šim ne vienmēr ir guvuši atzinību Baltijas valstīs. Lai gan Vācija ir atbalstījusi sankcijas pret Krieviju, Šteinmeiers ir aktīvi iestājies arī par nepieciešamību uzturēt dialogu ar Maskavu. Turklāt viņš ir viens no bijušā kanclera Gerharda Šrēdera draugiem. Un Šrēders, kā zināms, pēc zaudējuma vēlēšanās, kļuva par Krievijas gāzes koncerna “Gazprom” pārstāvi Vācijā.
Šteinmeiers bija arī autors idejai sasaukt Eiropas Savienības dibinātājvalstu pārstāvjus pēc tam, kad jūnijā Lielbritānijas vēlētāji nobalsoja par izstāšanos no bloka. Tas izsauca Igaunijas Ārlietu ministrijas kritiku.
Tomēr septembrī, viesojoties Rīgā, Šteinmeiers mēģināja nogludināt iespējamās domstarpības par Eiropas turpmāko attīstību:
“Man ir bijušas tikšanās ar dažu Rietumeiropas dalībvalstu līderiem, kuri norādīja, ka šis ir modinātājzvans un ir jābūt drosmīgiem, lai sagatavotos nākamajam nopietnajam Eiropas Savienības integrācijas solim. Mans jautājums ir – vai mums tam ir leģitimitāte? Ir arī citi, kuri saka – jā, šis ir modinātājzvans, bet mums ir jāpārskata integrācija procesi un jāsāk runāt par Eiropas Savienības līgumu mainīšanu. Mana atbilde ir – kur mēs nonāksim, ja krīzes vidū mēs sāksim runāt par līgumu maiņu? Līdz ar to ne sarunas par integrācijas padziļināšanu, ne sarunas par līgumu maiņu risinājumu nesniegs.”
Visticamāk, ka Šteinmeiera vēlme uzturēt dialogu Eiropā par spīti visam var viņam noderēt valsts vadītāja amatā. Vācijas prezidenta loma ir ļoti ceremoniāla, un viens no viņa galvenajiem uzdevumiem būs vienot valsts iedzīvotājus.
Tomēr stāties amatā pēc pašreizējā prezidenta Joahima Gauka tik un tā nebūs vienkārši. Raidsabiedrības DW žurnālists Fabians von der Marks raksturoja Gauku pat kā ideālu prezidentu, kurš lieliski pilda savus pienākumus un ir mīlēts sabiedrībā.
Savukārt par nākamo Vācijas ārlietu ministru, iespējams, varētu kļūt līdzšinējais Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Martins Šulcs. Viņa pilnvaru termiņš pasreizējā amatā noslēgsies šī gada beigās.
