Šo lēmumu asi kritizējusi Vācijas opozīcija, atsaucoties uz valsts konstitūciju, kas jau kopš Otrā pasaules kara laikiem aizliedz bruņojuma piegādi uz militāro konfliktu zonām.
Tomēr Vācijas aizsardzības ministre šādu soli aizstāvējusi, norādot uz islāma radikālisma izplatīšanās draudiem visā Tuvo Austrumu reģionā.
Iepriekš Berlīne uz Irāku jau nosūtījusi apjomīgu humāno palīdzību. Papildus tam tagad plānots kurdu spēkus apgādāt ar simtiem prettanku raķešu un vairākiem tūkstošiem ieroču, kā arī aizsargvestēm, ķiverēm, nakts redzamības ierīcēm un mīnu detektoriem aptuveni 70 miljonu eiro vērtībā.
Dienu iepriekš Vācijas kanclere Angela Merkele izraisījusi plašas diskusijas, paziņojot, ka neatbalsta bruņojuma piegādi Ukrainas spēkiem, lai cīnītos pret separātistiem austrumu reģionos.
Jau vēstīts, ka Irākā turpinās valdības drošības spēku sadursmes ar sunnītu kaujiniekiem, kuri pārņem savā kontrolē arvien lielāku skaitu pilsētu, pietuvojoties arī galvaspilsētai Bagdādei. Kā norādījuši kurdu autonomā reģiona pārstāvji, pastāv arvien lielāka iespēja, ka Irāka var sabrukt. Tikmēr ASV noraida iespēju, ka Irākā varētu atgriezties amerikāņu karaspēks.
Kaujinieku grupējums “Islāma valsts Irākā un Levantē” veidojās Irākas kara sākumā, bet pēdējos gados guvusi būtiskus militārus panākumus Sīrijas ziemeļos, karojot gan pret Bašara al Asada spēkiem, gan citiem nemierniekiem.
