Pēdējā Vācijas parlamenta vēlēšanu priekšvēlēšanu kampaņas diena Vācijas galvaspilsētā Berlīnē ir sākusies ar lietu. Taču ielās joprojām redzami daudzi un dažāda izmēra aģitācijas plakāti. Uz ielu apgaismojuma stabiem, uz ēku sienām, parkos. Visi politiskie spēki vēl izmisīgi cenšas nodot savu priekšvēlēšanu vēsti potenciālajiem vēlētājiem.
Šodien publiskotas arī pēdējās socioloģisko pētījumu aptaujas, kas, kā jau bija gaidāms, pārliecinošu uzvaru prognozē Angelas Merkeles vadītajiem Kristīgajiem demokrātiem. Par viņiem gatavi balsot 38% vēlētāju. Par opozīcijā esošajiem sociāldemokrātiem – 28%, par Zaļo partiju 9%, kreisajiem arī gandrīz 9%, bet par jaunāko koalīcijas partneri - Brīvajiem demokrātiem – 5,5%.
Kā norāda Vācijas sabiedriskā TV kanāla ARD ziņu redaktors Patriks Uhe, plašais atbalsts Merkeles partijai nenozīmē, ka visi viņas piekritēji patiesi ir sajūsmā par Merkeles politiku. Daudzi cilvēki vienkārši neredz alternatīvu, jo Merkeles konkurentu piedāvājums ir vājš un ideoloģiskie rāmji izplūduši.
„Viens no cēloņiem ir pašas kancleres Merkeles politika pēdējos gados. Ne par velti viņa tiek dēvēta par “mammu Merkeli”. Viņa ir tik mātišķa, viņa tik ļoti cenšas radīt iespaidu, ka viņa par visiem rūpējas, ka no politikas ir pazudis asums. Mūsu politikā vairs īsti nav pretrunīgu tēmu. Sociāldemokrāti saka: “Mums jāievieš minimālā alga!” Merkele atbild: “Jā, protams, mums vajag minimālo algu. Bet varbūt ne uzreiz visur, iesākumā atsevišķās nozarēs.” Gan koalīcijas, gan opozīcijas partijas visas ir mazliet par vides aizsardzību, visas mazliet vēlas atbalstīt ilgstošo bezdarbnieku paaudzi, visi mazliet vēlas kaut ko pasākt pret īres cenu celšanos. Polarizācija ir vāja, tāpēc vēlēšanu kampaņa samērā garlaicīga. Lai cik tas dīvaini nebūtu, vienīgā partija ar klasisku vēlēšanu programmu, ir Kreiso partija. Viņi grib minimālo pensiju 1050 eiro mēnesī, viņi grib 75% nodokli miljonāriem, viņi grib atsaukt vācu karavīrus no ārzemju misijām. Viņi grib, grib, grib… Var teikt, ka tas viss ir utopija, taču viņiem viss ir skaidri uzrakstīts.”
Vakar vakarā savas kampaņas noslēguma pasākumu Berlīnes laukumā „Alexanderplatz” bija sarīkojusi lielākā opozīcijas partija – sociāldemokrāti un tās līderis un kanclera amata kandidāts Pērs Šteinbriks. Viņš atkārtoti pauda savu vēlmi kļūt par kancleru, kritizējot līdzšinējo kancleri Angelu Merkeli par viņas vājo vadības stilu. Šteinbriks arī paudis savu atbalstu vienotas Eiropas idejai:
„Mums ir ne tikai politiska interese noturēt kopā šo brīnišķīgo Eiropu, mums ir arī ievērojama ekonomiskā interese. Un tāpēc jums 22. septembrī nevajadzētu ļauties kaut kādiem bezatbildīgiem solījumiem par Eiropu.”
Šie Pēra Šteinbrika vārdi, acīmredzot veltīti partijai „Alternatīva Vācijai”, kas vēlas atteikšanos no eiro. Pēdējās aptaujas liecina, ka šī eiroskeptiskā partija balansē uz piecu procentu robežas, kas nepieciešama iekļūšanai parlamentā.
Vācijas politiskajā sistēmā balsošana ir nedaudz atšķirīga no citām valstīm. Lai ievēlētu 598 parlamenta deputātus, vēlētājiem būs jābalso divreiz – pirmā balss tiks nodota par reģiona kandidātu, un tādējādi tiks aizpildītas 299 deputātu vietas. Otra balss jau tiek nodota par kādu konkrētu partiju, tādējādi nodrošinot atlikušos 299 deputātus.
Tieši šīs specifiskās balsošanas dēļ pagaidām ir ļoti grūti prognozēt nākamo koalīciju. Aptaujas liecina, ka kristīgo demokrātu un „Brīvo demokrātu” koalīcija tikai par vienu procentu varētu apsteigt koalīciju, kuru apvienojoties varētu izveidot visas kreisi noskaņotās partijas ar sociāldemokrātiem priekšgalā. Taču situācija var krasi mainīties, ja sociāldemokrāti nevēlēsies sadarboties ar Kreiso partiju, bet Brīvie demokrāti neiekļūs parlamentā.
