Vācieši asi reaģē uz ASV e-pastu izspiegošanu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Arvien vairāk vāciešu sāk izvēlēties vietējos, Vācijā bāzētus e-pasta pakalpojumu nodrošinātājus, kā arī pieprasa, lai elektroniskajai sarakstei būtu nodrošināta šifrēšana. Tendence aizsākusies pēc spiegošanas skandāla, kad izskanēja informācija, ka ASV specdienesti masveidā uzrauga iedzīvotāju saziņu arī Vācijā. Berlīne ir izveidojusi īpašu parlamentāro komiteju, kuras uzdevums ir noskaidrot, vai ārvalstu specdienesti pārkāpuši Vācijas personu datu aizsardzības likumus.

Vasaras sākumā jo īpaši Vācijas sabiedrību satrauca Edvarda Snoudena nopludināto dokumentu saturs, kas liecināja, ka ASV izlūkdienesti izspiegojuši Eiropas Savienības oficiālās institūcijas, gan arī iedzīvotāju saziņu. Jūnijā izdevums „Der Spiegel” ziņoja, ka ASV slepenie dienesti ik mēnesī Vācijā noklausās aptuveni pusmiljardu telefonsarunu, kā arī izseko elektronisko saraksti un mobilo tālruņu īsziņas. Atsaucoties uz slepenajiem dokumentiem, laikraksts vēstīja, ka ASV Nacionālās drošības pārvaldes galvenajā štābā tiek uzglabāti metadati, kas sniedz informāciju par komunikācijas laiku.

Kopš tā laika arvien vairāk vāciešu sākuši izvēlēties vietējos - Vācijā bāzētus e-pasta servisus. Par to paziņojusi tieslietu ministre Sabīne Loithoisere-Šnarenbergere. Kā vēsta portāls „EUobserver.com”, viņa arī norādījusi, ka arvien vairāk cilvēku pieprasa, lai viņu privātajiem e-pastiem būtu nodrošināti šifrēšanas pakalpojumi, ko parasti izmanto uzņēmumi, lai garantētu kompānijas elektroniskās saziņas drošību.

Uzrunājot žurnālistus, ministre atzina, ka pati izmanto e-pasta šifrēšanu elektroniskajai sarakstei, kas saistīta ar darbu, bet ne privātajam e-pastam. Tomēr no iedzīvotājiem „aptuveni 80% to ir izdarījuši”, apgalvoja Loithoisere-Šnarenbergere, piebilstot, ka arī pati apsver šādu iespēju.

Ir izskanējis, ka ASV Nacionālās drošības pārvalde ar elektroniskās spiegošanas programmas „Prism” palīdzību ieguvusi datus no tādiem e-pasta pakalpojumu nodrošinātājiem kā „Google” un „Yahoo”. Abas kompānijas ir bāzētas ASV. Bet, kā norāda „EUobserver”, amerikāņu dienestiem būtu grūtāk piekļūt e-pasta sistēmām, ko piedāvā Vācijā bāzēti uzņēmumi, kas izmanto tikai Vācijā esošus serverus.

Lielākais interneta pakalpojumu nodrošinātājs valstī „Deutsche Telekom” pat ir izveidojis pakalpojumu ar nosaukumu „E-pasts Ražots Vācijā”, kas piedāvā sarakstes šifrēšanu un uzglabāšanu vietējos serveros.

Spiegošanas skandāls ir viena no tēmām arī Vācijas parlamenta priekšvēlēšanu kampaņas laikā. Kancleres Angelas Merkeles sāncensis sociāldemokrāts Pērs Šteinbriks televīzijas debatēs pirms pāris dienām valdības vadītāju kritizēja par nespēju rīkoties apņēmīgi. Ir izveidota parlamentārā komiteja, lai izmeklētu ārvalstu specdienestu darbību Vācijā. Nesen tika iztaujāts Merkeles vadīto kristīgo demokrātu ģenerālsekretārs Ronalds Pofala, kurš paziņojis, ka Vācijas pilsoņu privātuma aizsardzības likumi neesot pārkāpti. Arī Merkele debatēs paziņoja, ka viņai neesot iemesla neuzticēties ASV Nacionālās drošības pārvaldei. Šādu viedokli Merkele bija paudusi arī iepriekš, drīz pēc spiegošanas skandāla izcelšanās.

„Tas tiek izmeklēts, vai ārvalstu slepenie dienesti ievēroja mūsu likumus mūsu zemē. Mēs sagaidām, ka tas tā bija. Kāpēc? Jo mēs esam partneri. Partneri cīņā pret terorismu, partneri, kas ir draugi, partneri vienā aliansē," teica Merkele.

„Der Spiegel” tagad vēsta, ka ASV dienesti ir izspiegojuši arī franču diplomātus un Francijas Ārlietu ministrijas iekšējo saziņu, bet Francijas prokuratūra, pamatojoties uz cilvēktiesību aizstāvju organizāciju sūdzību, esot sākusi izmeklēšanu. Pārbaudi, vai pārkāpti Eiropas Savienības privātuma aizsardzības noteikumi, veic arī Brisele.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti