«Uzvaras dienas» runā Putins neuzdrošinās izsludināt jaunu posmu karā pret Ukrainu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien “Uzvaras dienas” svinībās Maskavā atturējās izsludināt jaunu posmu karā pret Ukrainu, kur vairāk nekā divu mēnešu laikā Krievijas karaspēkam nav izdevies salauzt Ukrainas aizstāvju pretestību.

Putina runa tika gaidīta kā būtisks pavērsiens karā pret Ukrainu, ko Putins pavēlēja sākt 24. februārī.

Kopš karadarbības sākuma Krievijas karaspēks cietis neveiksmi cīņā par Ukrainas galvaspilsētas Kijivas ieņemšanu, “Azov” pulka karavīri joprojām turpina pretošanos okupantiem Mariupolē, un arī Ukrainas austrumos izsludinātā Krievijas spēku ofensīva līdz šim nav nesusi panākumus.

Tādēļ militārie eksperti izteica prognozes, ka Putins varētu izmantot “Uzvaras dienas” runu, lai paaugstinātu likmes: oficiāli pieteiktu karu Ukrainai (pašlaik Krievija šo karu dēvē par “speciālo militāro operāciju”) un izsludinātu vispārējo mobilizāciju, kas ļautu iesaukt dienestā un nosūtīt uz Ukrainu vēl simtiem tūkstošu karavīru.

Taču savā runā Putins neuzdrošinājās spert nevienu no šiem soļiem. Krievijas prezidents tikai atkārtoja jau iepriekš izmantotās frāzes, ar ko iepriekš pamatojis iebrukumu Ukrainā.

Krievijas sabiedriskās domas pētnieki spriež, ka mobilizācijas izsludināšana būtu nepopulārs solis, kas varētu apdraudēt Putina režīma pamatus: viena lieta ir atbalstīt "speciālo militāro operāciju", sēžot dīvānā pie televizora un skatoties Kremļa propagandas raidījumus, bet pavisam kas cits būtu sūtīt savus dēlus, vīrus un brāļus karot uz Ukrainu, kur saskaņā ar Ukrainas datiem krituši jau vairāk nekā 25 000 okupācijas spēku karavīru.

Putins savā runā attēloja šo konfliktu nevis kā karu starp Krieviju un Ukrainu, bet gan sadursmi starp Krieviju un NATO, kas amerikāņu vadībā pamudināja Ukrainu nostāties pret Krieviju. Taču par šiem draudiem Putins runāja aplinkus, jo vārds "Ukraina" vai "ukraiņi" viņa runā ne reizi netika pieminēts.

"Pagājušā gada decembrī mēs piedāvājām noslēgt līgumu par drošības garantijām. Krievija aicināja Rietumus uz godīgu dialogu, saprātīgu kompromisa risinājumu meklēšanu, ņemot vērā vienam otra intereses. Viss velti. NATO valstis negribēja mūs uzklausīt, bet tas nozīmē, ka tām bija pavisam citi plāni," apgalvoja Putins.

"Atklāti notika gatavošanās kārtējai soda operācijai Donbasā, iebrukumam mūsu vēsturiskajās zemēs, tai skaitā Krimā. Kijivā paziņoja par iespējamo kodolieroču iegūšanu. NATO bloks sāka aktīvi izvērst militāro klātbūtni teritorijās pie mūsu robežām," teica Putins.

"Tādējādi mērķtiecīgi tika radīti mums pilnīgi nepieņemami draudi, turklāt tieši pie mūsu robežām. Viss liecināja par to, ka sadursme ar neonacistiem un banderoviešiem, uz kuriem ASV un to jaunākie kompanjoni izdarīja likmi, kļuvusi neizbēgama," pavēstīja Putins, lai gan tieši Krievija pirms karadarbības sākuma bija savilkusi lielus spēkus pie Ukrainas robežas.

Runas vidū Putins izsludināja minūti ilgu klusuma brīdi, lai godinātu kritušo piemiņu.

Putins solīja atbalstīt Ukrainā karojošos karavīrus un viņu ģimenes. Krievijas prezidents parakstījis dekrētu, saskaņā ar kuru Krievijas augstskolās vismaz 10% budžeta vietu jāpiešķir karavīru bērniem.

Zīmīgi, ka "Uzvaras dienas" parādē izpalika iepriekš plānotais Krievijas kara lidmašīnu lidojums virs Sarkanā laukuma, ko nācās atcelt "nelabvēlīgo laika apstākļu" dēļ.

Krievijas TV ziņās nācās pārraidīt kadrus no lidojuma ģenerālmēģinājuma, kas notika pirms pāris dienām.

Zināmā mērā tas simbolizē visas neveiksmes, ko pēdējā laikā cietis Krievijas karaspēks. Putina režīms, sākot iebrukumu Ukrainā, noteikti plānoja, ka 9. maijā "Uzvaras dienas" parādi varēs sarīkot arī Ukrainas galvaspilsētā Kijivā, taču Krievijas mēģinājumi ieņemt Ukrainas lielākās pilsētas nav vainagojušies panākumiem.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.

Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.

Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau vairāk nekā 5,8 miljoni bēgļu.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti