Sprādziens noticis prokremlisko separātistu kontrolētajā Luhanskas pilsētā sestdien agri no rīta. Saskaņā ar Krievijas mediju vēstīto, sprādziens noticis pilsētas centrā, automašīnā atradās arī pašpasludinātās Luhanskas tautas republikas līderis Igors Plotņickis. Ziņas par viņa stāvokli ir pretrunīgas. Atsaucoties uz saviem avotiem, portāls Life.ru vēsta, ka viņš ievietots slimnīcā „smagā stāvoklī,” bet aģentūra „Interfax” – ka viņa dzīvībai briesmas nedraud.
Sprādziens noticis blakus automašīnai. Saskaņā ar atsevišķām mediju ziņām, bumba bijusi uzstādīta uz staba, kuram garām braukusi Plotņicka automašīna.
Luhanskā separātistu amatpersonas paudušas, ka sprādzienu varētu būt sarīkojusi Ukrainas diversantu grupa.
Tajā pašā laikā jāpiebilst, ka pagājušajā gadā Luhanskas apgabalā notika vairāki atentāti pret militāro vienību komandieriem, kas darbojās prokremlisko separātistu pašpasludinātās republikas teritorijā. Šīs slepkavības toreiz saistīja ar ietekmes sfēru pārdali.
Situācija Ukrainas austrumos saglabājas saspringta. Pēdējos divos mēnešos civiliedzīvotāju upuru skaits bija augstākais pēdējā gada laikā, šonedēļ paziņoja ANO augtais komisārs cilvēktiesību lietās Zeids Raads al Huseins. Saskaņā ar aģentūras datiem, jūnijā un jūlijā karadarbības dēļ bojā gājuši 20 mierīgie iedzīvotāji, bet vēl 122 ievainoti. Komisārs norādīja, ka šis ir augstākais upuru skaits Ukrainas austrumos kopš 2015.gada augusta. Vairāk nekā puse cietuši artilērijas apšaudēs, bet pārējie sprāgstot tādiem priekšmetiem kā mīnas. Aicinot abas puses ievērot pilnīgu pamieru saskaņā ar Minskas vienošanos, komisārs paziņoja, ka „ANO cilvēktiesību komandas abās kontaktlīnijas pusēs reģistrējušas ziņojumus par mierīgo iedzīvotāju māju izlaupīšanu, kā arī skolu un slimnīcu apšaudīšanu vai izmantošanu gan no Ukrainas spēku, gan bruņotu grupu puses.”
Saspringta ir arī politiskā situācija Kijevā. Bijusī armijas pilote un Ukrainas parlamenta deputāte Nadija Savčenko, kura maijā tika atbrīvota no ieslodzījuma Krievijā, pieteikusi jaunu badastreiku. Tādā veidā viņa cer paātrināt ukraiņu karagūstekņu atbrīvošanu valsts austrumos, apsūdzot Ukrainas prezidentu Petro Porošneko par viņu ignorēšanu. Kopš atgriešanās Ukrainā viens no Savčenko galvenajiem mērķiem bijis nodrošināt vairāk nekā 100 Ukrainas armijas karavīru atbrīvošanu, ko sagūstījuši prokremliskie separātisti. Viņa arī aicinājusi sākt tiešas sarunas ar separātistu grupām Ukrainas austrumos, lai panāktu konflikta atrisinājumu. Iepriekš uz to aicinājusi arī Krievija, bet Kijeva tiešas sarunas kategoriski noraidījusi, Maskavu apsūdzot par mēģinājumu Ukrainu piespiest tādā veidā atzīt separātistu pašpasludinātās republikas.
