Ukrainas prezidents Petro Porošenko savā uzrunā ANO Ģenerālajā asamblejā apsūdzēja Krieviju, ka tā „brutāli un atklāti pārkāpusi starptautisko likumu”, okupējot Krimu. Viņš uzsvēra, ka bruņotais konflikts Ukrainas austrumos „nav ne pilsoņu karš, ne iekšējais konflikts”, piebilstot, ka „Krievijas okupētās teritorijas Krimā un Donbasā ir aptuveni 44 000 kvadrātkilometru plašas”.
Savā uzrunā Porošenko nosodīja Maskavas iejaukšanos Ukrainas iekšējās lietās un pauda neuzticību Maskavas pēdējiem paziņojumiem:
„Pēdējo dienu laikā no Krievijas esam dzirdējuši samiernieciskus paziņojumus, kuros tā aicina uz pretterorisma koalīcijas izveidi vai brīdina par briesmām, ko rada mēģinājumi flirtēt ar teroristiem. Foršs stāsts, bet tam ir ļoti grūti noticēt.
Kā jūs varat aicināt uz pretterorisma koalīciju, ja jūs iedvesmojat terorismu pašā savu durvju priekšā? Kā jūs varat runāt par mieru un leģitimitāti, ja jūsu politika ir karš caur marionešu valdībām? Kā jūs varat runāt par brīvību tautām, ja sodāt savu kaimiņu par viņa izvēli? Kā jūs varat pieprasīt cieņu pret visiem, ja jūs necienāt nevienu?”
Tikmēr Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess savā uzrunā pievērsās bēgļu krīzei, brīdinot par populismu Eiropā. Bet vienlaikus aicināja neaizmirst par Ukrainu: „Mums ir pienākums panākt mieru un labklājību ne tikai Sīrijā un Lībijā, bet arī pielikt punktu agresijai pret Ukrainu. Salīdzinot ar laiku pirms gada, bruņotais konflikts Ukrainas austrumos ir mazāk intensīvs, bet sadursmes turpinās. Krima joprojām ir nelegāli okupēta. Tie, kas atbildīgi par Malaizijas pasažieru lidmašīnas notriekšanu, joprojām ir brīvībā. Ieilgušie konflikti Gruzijā, Moldovā, Kalnu Karabahā joprojām nav atrisināti. Ir jāturpinās dialogam un diplomātiskiem centieniem atrast risinājumu Ukrainas un Krievijas konfliktam. Tomēr konflikta atrisinājums nedrīkst būt uz to principu rēķina, kas ir pamatā Eiropas un pasaules drošībai.”
Savukārt otrdien, 29.septembrī, ANO Ģenerālo asambleju uzrunāja Lietuvas prezidente Daļa Grībausakite. Viņa paziņoja - kaut šobrīd pasaulē ir vairākas krīzes un drošības izaicinājumi, Krimas aneksija un militārā agresija Ukrainā izceļas seku dēļ, ko tas var atstāt uz starptautisko mieru un drošību. „Mūsu kolektīvajai nespējai stingri iestāties par Ukrainas neatkarības, suverenitātes un teritoriālās vienotības pamatprincipiem būs tālejošas negatīvas sekas attiecībā uz starptautisko kārtību.
Okupētās teritorijas Ukrainā, Gruzijā vai Moldovā ir pilnas ar sarkanajām līnijām, kuras esam uzvilkuši mēs paši, bet nekad neesam rīkojušies saskaņā ar tām.
Mums atkal tiek atgādināts, ka, ja mēs aizveram savas acis uz noziegumiem, tie nepazūd. Tie izplatās un aug,” sacīja Grībausakite.
Latvijas prezidents Raimonds Vējonis ar uzrunu ANO Ģenerālās asamblejas 70.sesijā uzstāsies trešdien.
