Vairāku dienu spekulācijas
Par ilggadējā un autoritārā Uzbekistānas prezidenta Karimova slikto veselību jau iepriekš klīda baumas. Tomēr tām nebija droša pamata, jo šajā Centrālāzijas valstī informācijas aprite ir ļoti kontrolēta.
Augusta beigās Karimovs tika hospitalizēts pēc asinsizplūduma smadzenēs. Vēlāk jaunākā meita Lola Karimova-Tiļajeva paziņoja, ka Karimovs atrodas reanimācijā. Pirmdien, 29.augustā, aģentūras “Fergana News” avoti pavēstījuši, ka Karimovs miris ap pulksten 15.35 pēc vietējā laika. Taču šīs ziņas neapstiprināja Uzbekistānas varas iestādes.
Lai gan oficiāli varas iestādes par Karimova veselības stāvokli klusēja, valstī tika atceltas plānotās svinības par godu valsts neatkarības pasludināšanas 25. gadskārtai. Savukārt piektdienas, 2.septembra, rītā Uzbekistānas Ministru kabinets izplatīja paziņojumu, ka pēdējā diennakts laikā Karimova veselības stāvoklis esot strauji pasliktinājies.
Līdzjūtību izsaka Turcijas premjers
Vēlāk piektdienā par prezidenta nāvi ziņoja "Reuters" atsaucoties uz trim diplomātiskajiem avotiem. "Jā, viņš ir miris," pauda viens no avotiem, taujāts par Karimova veselības stāvokli.
Arī Turcijas premjers Binali Jildrims valdības sēdē, kas tika pārraidīta televīzijā, sacījis, ka Karimovs devies aizsaulē, un paudis līdzjūtību Uzbekistānas iedzīvotājiem.
"Uzbekistānas prezidents Islams Karimovs ir miris," teicis Jildirims, raksta BBC. "Lai Dievs svētī viņu!" valdības sēdē pauda Jildirims, izsakot Turcijas tautas vārdā līdzdalību Uzbekistānas tautai.
Uzbekistānas valdība nevieš skaidrību
Piektdienas pēcpusdienā Krievijas aģentūra „Interfaks”, atsaucas uz oficiālu valdības paziņojumu, izplatījusi ziņu, ka Uzbekistānas valdība oficiāli apstiprinājusi Karimova nāvi. Citi resursi gan par šādu paziņojumu neko nezinot.
Vēlāk Uzbekistānas valdības preses dienests Krievijas aģentūrai "Ria novosti" noliedza to, ka būtu izplatīts šāds paziņojums.
Tikmēr Samarkandas iedzīvotāji sociālajos tīklos jau informē, ka kapsētā, kur apglabāta Karimova māte un divi brāļi, norit vērienīgi sagatavošanās darbi. Savukārt pašā pilsētā tūkstošiem sētnieku turpina labiekārtošanas darbus pat naktī, kas neesot ierasts.
Runas par Karimova bērēm pastiprinājusi arī jaunākā informācija par to, ka rīt ir slēgta Samarkandas lidosta un tajā drīkstēs piezemēties un no tās izlidot tikai lidmašīnas ar īpašām atļaujām.
Pēc aģentūras “Fergana” datiem, lidmašīna ar Karimova mirstīgajām atliekām jau esot izlidojusi no Taškentas uz Samarkandu, kur viņš tiks guldīts kapos blakus savai mātei un diviem brāļiem.
Nespēj pieņemt lēmumu par publisku paziņojumu
Aģentūras "Fergana" galvenais redaktors Daniils Kislovs paudis, ka šajās dienās vairs pat nav bijis svarīgi, vai Islams Karimovs ir fiziski dzīvs vai miris. Acīmredzams bijis fakts, ka viņš nav spējīgs valsti vadīt vairs ne tikai fiziski, bet arī juridiski. Un šīs nedēļas laikā ir pierādījies, ka arī Karimovam tuvu stāvošās personas arī nav īsti rīcībspējīgas, jo tās nav varējušas parādīt pat sirgstošo prezidentu, tā vietā apgalvojot, ka viņš ir pie vesela saprāta.
Arī anonīmu avotu noliegums par prezidenta nāvi neesot uztverams nopietni, jo tā civilizētās valstīs nedara – šādus paziņojumus izdara vai nu oficiālas amatpersonas, vai nu mediķi.
Daniils Kislovs arī norāda - gadījumā, ja Karimovs tiešām ir bijis miris, iespējams, jau vairākas dienas, tad ir rupji pārkāpts likums, kurš ārkārtas situācijās paredz varas grožus nodot citās rokās, proti, prezidenta pilnvaras ir jāpārņem parlamenta augšpalātas, Senāta priekšsēdētājam, bet pēc tam jāsarīko jaunas vēlēšanas.
Daudz ticamāka esot iespēja, ka pie varas esošajām personām bijis nepieciešams laiks, lai paspētu vienoties par turpmākajiem posteņiem un ietekmes zonām, kā arī lai tiktu skaidrībā ar iekšējām domstarpībām.
Kislovs arī norāda, ka sociālajos tīklos klejo kāds joks par to, ka varas iestādes nevarēja paziņot par prezidenta nāvi bez Karimova atļaujas. Pēc žurnālista domām, šis tikai pa pusei ir uzskatāms joks, jo varas iestādes vienkārši neesot pieradušas dzīvot bez visvarenā prezidenta un saskaņā ar konstitūciju.
Kaimiņvalstis un iekšējie klani
Vērtējot tālāko notikumu attīstību, LU profesors, Austrumu kultūras pazinējs Leons Taivāns Latvijas Radio raidījumam „Pēcpusdiena” sacīja, ka liela nozīme nākamā līdera izvēlei būs Krievijas un Ķīnas interesēm. It sevišķi Ķīnas, kur Uzbekistānā ir daudz līdzekļu ieguldījusi un tās ekonomiskās intereses šobrīd ir vērtējamas kā lielākas nekā Krievijas.
Savukārt politologs Kārlis Daukšts, kurš specializējies bijušo PSRS valstu politikā, uzsvēra klanu savstarpējo attiecību nozīmi. Viņš pieļāva, ka šonedēļ visu laiku jau notiek klanu savstarpējo attiecību kārtošana, kurā diskutē un strīdas par dažādiem Karimova pēctečiem.
Daukšts gan atgādināja, ka Uzbekistāna ir jaunu cilvēku valsts un daudzi jaunieši ir nabadzīgi. Viņu iespējamā neapmierinātība arī var būt valsts nestabilitātes avots laikā, kad jauns līderis nebūs iecelts.
Neskaidrība par varas pēctecību
Varu Uzbekistānā Karimovs pārņēma vēl 1989.gadā, kad toreizējo Uzbekistānas kompartijas vadītāju Rafiku Nišanovu pārcēla uz Maskavu. Kopš 1991.gada, kad sabruka Padomju Savienība, Karimovs bija Uzbekistānas prezidents.
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas Karimovs Rīgā ir viesojies trīs reizes, no kurām pēdējā bijusi 2013.gadā un kurā viņš tikās ar toreizējo Latvijas prezidentu Andri Bērziņu.
Karimovam nav redzama pēcteča, un valstī nekad nav notikušas vēlēšanas, kuras būtu starptautiski atzītas.
Tajā pašā laikā kā iespējamie Karimova pēcteči tiek minēts premjerministrs Šavkats Mirzijojevs, pirmais vicepremjers Rustams Azimovs un Nacionālā drošības dienesta vadītājs Rustams Inojatovs.
Eksperti lēš, ka pēc prezidenta nāves Uzbekistānā iespējams pat atklāts konflikts starp diviem ietekmīgākajiem varas grupējumiem. Turklāt Uzbekistānas stratēģiskās nozīmes dēļ Vidusāzijā var sadurties Krievijas, Ķīnas un ASV intereses.
