Karimovu jau pirms sešām dienām aizveda uz slimnīcu, kurā viņam konstatēja insultu. Kopš tā laika oficiālu ziņu par Karimova veselības stāvokli nebija.
Karimovs aizsaulē aizgāja 78 gadu vecumā, valsti viņš vadījis 27 gadus.
Bēres notiks sestdien, 3.septembrī, Karimova dzimtajā pilsētā Samarkandā, vēsta Uzbekistānas valsts televīzija. "Dārgie tautieši, ar milzu sāpēm mūsu sirdīs mēs jūs informējam par mūsu dārgā prezidenta nāvi (..) Islams Abduganijevičs mira 2016.gada 2.septembrī Taškentā pēc asinsizplūduma smadzenēs, radot neatgriezeniskas sekas galvas smadzenēs un vairāku orgānu mazspēju," bija teikts televīzijas paziņojumā.
Karimova nāvi apstiprinājusi arī viņa jaunākā meita Lola Karimova-Tiļajeva, kura pirmā ziņoja, ka viņas tēvs ir nonācis slimnīcā ar insultu. Sociālajos tīklos viņa atzina, ka nespēj noticēt notikušajam.
Saskaņā ar oficiālo informāciju Karimova sirds apstājusies plkst. 20.15 pēc vietējā jeb 17.15 pēc Latvijas laika. Palīdzība reanimācijā nav līdzējusi un plkst. 20.55 jeb 17.55 pēc Latvijas laika bija konstatēta Karimova nāve.
Par bēru rīcības komitejas vadītāju iecelts premjers Šavkats Mirzijajevs, un visā valstī ir izsludinātas triju dienu sēras.
Neraugoties uz Taškentas klusēšanu, vairāku valstu vadītāji jau dienā publiski pauda skumjas par Karimova aiziešanu, viņu vidū Turcijas premjers Binali Jildirims, Gruzijas prezidents Giorgi Margvelašvili, kā arī Irānas prezidents Hasans Rohani.
Zināms, ka Uzbekistānas kaimiņvalstu vadītāji sestdien, 3.septembrī, gatavojas apmeklēt Karimova bēres, bet Kazahstānas prezidents šī iemesla dēļ saīsinājis vizīti Ķīnā.
Karimova dzimtajā Samarkandā ir bloķētas centrālās ielas, un pilsēta tiek uzkopta. Darbi notiek arī centrālajos kapos. Pēc mediju ziņām, lidmašīna ar Karimova mirstīgajām atliekām jau esot izlidojusi no Taškentas uz Samarkandu, kur viņš tiks guldīts kapos blakus mātei un diviem brāļiem.
BBC atgādina, ka Karimova amatā nav skaidra pēcteča - iepriekš par eventuālu Uzbekistānas prezidentu ir saukts gan Mirzijajevs, gan viņa viņa vietnieks un finanšu ministrs Rustams Azimovs.
Karimovs bija pazīstams kā stingrs vadītājs, kurš valstī bija izskaudis oficiālu opozīciju, kā arī mediju brīvību, līdz ar to, pēc atsevišķu starptautisku organizāciju vērtējuma, padarot Uzbekistānu par vienu no represīvākajām valstīm pasaulē. Karimovs gan savu "stingrās rokas" politiku nereti attaisnoja ar musulmaņu nemiernieku darbību pie robežas ar Afganistānu.
Līdzjūtību Uzbekistānas tautai un ģimenei izteicis Latvijas prezidents Raimonds Vējonis, atgādinot, ka Karimovs trīs reizes ir bijis valsts vizītēs Latvijā.
Līdzjūtības izteikuši arī citu valstu līderi. Piemēram, Jildirims vēl pirms oficiāla Uzbekistānas paziņojuma izteica līdzjūtību Uzbekistānas tautai. Savukārt Krievijas prezidents Vladimirs Putins Karimovu raksturoja kā vienu no visautoritatīvākajiem valstsvīriem, kurš "ir daudz darījis drošības un stabilitātes Centrālāzijā labā".
Karimovs valsti vadīja 27 gadus: vispirms kā Uzbekistānas Komunistiskās partijas pirmais sekretārs 1989. gadā. Gadu vēlāk Karimovs kļuva par Uzbekistānas prezidentu, kad viņu amatā ievēlēja Uzbekistānas Augstākā padome. 1991.gadā viņu par prezidentu ievēlēja vispārējās vēlēšanās.
Augusta beigās Karimovs tika hospitalizēts pēc asinsizplūduma smadzenēs. Vēlāk jaunākā meita Lola Karimova-Tiļajeva paziņoja, ka Karimovs atrodas reanimācijā. Pirmdien, 29.augustā, aģentūras “Fergana News” avoti pavēstījuši, ka Karimovs miris ap pulksten 15.35 pēc vietējā laika. Taču šīs ziņas neapstiprināja Uzbekistānas varas iestādes.
Lai gan oficiāli varas iestādes par Karimova veselības stāvokli klusēja, valstī tika atceltas plānotās svinības par godu valsts neatkarības pasludināšanas 25. gadskārtai. Savukārt piektdienas, 2.septembra, rītā Uzbekistānas Ministru kabinets izplatīja paziņojumu, ka pēdējā diennakts laikā Karimova veselības stāvoklis esot strauji pasliktinājies.
