Seulas militārpersonas ziņoja, ka vairāki šāvieni demilitarizētajā zonā sākotnēji raidīti no Ziemeļkorejas puses. Tie trāpījuši Dienvidkorejas apsardzes postenim Čeorvonas pierobežas pilsētā. Kā norādīja Dienvidkorejas militārpersonas, uz šāvieniem tika atbildēts ar pretuguni divas reizes. Tāpat tika izplatīts brīdinājuma paziņojums.
Vēlāk Dienvidkorejas militārpersonas skaidroja, ka Ziemeļkorejas raidītie šāvieni neesot uzskatāmi par tīšiem.
Abas kaimiņvalstis pēc 1953. gada, kad tika apturētas kaujas Korejas karā, joprojām atrodas karastāvoklī viena ar otru. Neskatoties uz savu nosaukumu, demilitarizētā zona ir viena no nocietinātākajām vietām pasaulē. Tā ir piepildīta ar mīnu laukiem un dzeloņstiepļu žogiem. Pēdējo reizi abas puses uz robežas iesaistījās apšaudē 2014. gadā, savukārt 2017. gadā uguni atklāja Ziemeļkorejas karavīri, bet Dienvidkoreja neatbildēja.
Šāds incidents demilitarizētajā zonā noticis interesantā laikā. Kopš aprīļa vidus pasaule spekulēja par to, kas varētu būt noticis ar Ziemeļkorejas līderi Kimu Čenunu. Viņš bija pazudis no sabiedrības acīm. Klīda arī baumas par viņa slikto veselības stāvokli un pat nāvi. Tomēr Ziemeļkorejas televīzija piektdien, 1. maijā, parādīja kadrus, kuros Kims ir sveiks un vesels, pastaigājas un plati smaida mākslīgā mēslojuma rūpnīcas atklāšanā.
ASV un Dienvidkorejas mediji iepriekš vēstīja, ka Kimam veikta operācija. Tagad Dienvidkorejas ziņu aģentūra “Yonhap” vēstīja, ka operācija tomēr neesot veikta. To ziņu aģentūrai paziņojusi kāda Dienvidkorejas prezidenta biroja amatpersona.
Militārā saspīlējuma mazināšana uz robežas bija viens no vienošanās punktiem, ko pirms diviem gadiem izdevās panākt samitā Phenjanā. Tomēr lielāko daļu vienošanās Ziemeļkoreja nav pildījusi, un Phenjana teju pārtraukusi kontaktēšanos ar Seulu. Arī Ziemeļkorejas diskusijas ar Amerikas Savienotajām Valstīm par Phenjanas kodolieroču arsenālu ir apstājušās, neraugoties uz vairākām Kima un ASV prezidenta Donalda Trampa tikšanās reizēm.
