Premjers Pedro Sančess par to rīkošanu paziņoja, lai izkļūtu no politiskā strupceļa, kad pēc iepriekšējām vēlēšanām pavasarī tā arī nespēja izveidot jaunu valdību.
Viņa vadītie sociālisti uzvarēja, taču arī šoreiz Sančesam ir grūtības vienoties par vairākumu. Tagad 350 deputātu veidotais parlaments ir vēl fragmentētāks.
Pēc vēlēšanām Sančesa sociālisti parakstīja koalīcijas vienošanos ar galēji kreisi noskaņoto partiju „Unidas Podemos”. Taču abām ir 155 mandāti – līdz vairākumam joprojām pietrūkst 21 deputāts.
Tas nozīmē, ka jaunas valdības apstiprināšanai būtu nepieciešams atbalsts no citām kreisi noskaņotajām vai reģionālajām partijām vai arī to atturēšanās balsojumā.
Aiz sociālistiem otra lielākā partija parlamentā ir konservatīvā Tautas partija. Bet par trešo lielāko tagad kļuvusi galēji labējā partija “Vox” jeb “Balss”, kas savu mandātu skaitu vairāk nekā dubultojusi – no 24 uz 52 deputātu vietām.
KONTEKSTS:
Novembrī Spānijā notikušās parlamenta ārkārtas vēlēšanas bija jau ceturtās četru gadu laikā. Iepriekš aprīlī notikušajās vēlēšanās uzvarēja valdošā sociālistu partija, taču neieguva absolūto vairākumu. Koalīcijas sarunas ar kreisajiem spēkiem septembrī sabruka, un, lai meklētu izeju no politiskā strupceļa, tika izsludinātas jaunas vēlēšanas.
Priekšvēlēšanu kampaņā dominējošā tēma bija Katalonija, kas pēdējās nedēļās vēl jo vairāk sašķēlusi sabiedrību. Pagājušajā mēnesī Spānijas Augstākā tiesa deviņiem katalāņu separātistu līderiem piesprieda ilgus cietumsodus par 2017. gada mēģinājumiem pasludināt reģiona neatkarību. Spriedums izraisīja plašus un arī vardarbīgus protestus Barselonā un citās Katalonijas pilsētās.
