Kaujas turpinās
Iepriekšējās diennakts laikā Ukrainas Avdijivkas apkārtnē aptuveni divdesmit kilometru attālumā uz ziemeļiem no Doņeckas kaujas ilgušas vienpadsmit stundu un vismaz seši karavīri ievainoti – tā ziņo Ukrainas pretterorisma operācijas centrs.
Pilsētu prokrieviskie kaujinieki nav centušies ieņemt, un kopumā kauju intensitāte salīdzinājumā ar pagājušo nedēļu ir mazinājusies. Tas ļāvis pilsētai un tās apkārtnei daļēji atjaunot elektrības piegādi.
Brīžos, kad uguns pieklususi, pilsētai nodarītos postījumus apskatīja Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) novērotāji. Prokrievisko kaujinieku artilērija sagrāvusi Avdijivkas skolu, postījumi nodarīti vēl divpadsmit dzīvojamām ēkām.
Pēdējo nedēļu laikā pilsētā gājuši bojā vismaz 33 cilvēki.
“Mēs redzam smagā bruņojuma pēdas visapkārt, sākot no mazkalibra mīnām un beidzot ar liela kalibra artilērijas lādiņiem. Visi atrasti vietās, kur tie nedrīkstētu būt,” stāsta EDSO novērotājs Aleksandrs Hags.
Ukrainas atbildīgie dienesti un nevalstiskās organizācijas dara visu iespējamo, lai sniegtu palīdzību tiem, kuri palikuši pilsētā, neraugoties uz ļoti bīstamo situāciju. Teltīs izveidotas lauka virtuves, tiek dalīta pārtika, ūdens, pirmās nepieciešamības preces un materiāli ēku atjaunošanai. Ilgā konflikta dēļ pilsētā vienīgā lielā darbavieta bijusi no akmeņoglēm iegūtā koksa rūpnīca, taču arī tur apšaužu dēļ darbs apsīcis. Aptuveni trīssimt no pilsētā dzīvojošajiem divdesmit tūkstošiem iedzīvotāju šajās dienās devušies prom.
Ģimenes ar bērniem pārsvarā smagāku apšaužu laikā izbrauc, taču pēc tam atgriežas.
“Braucam prom ar visu ģimeni – esam seši, tostarp četri bērni. Jābrauc prom militārās situācijas dēļ. Nebija ne elektrības, ne ūdens. Neizbraucam pirmo reizi, vienmēr caram, ka situācija stabilizēsies un varēsim atgriezties, jo gribam būt savās mājās,” saka Avdijivkas iedzīvotāja Olga.
“Mēs vienkārši gaidām mieru. Mums nevajag nekādu humāno palīdzību, paši tiksim galā, ja vien nešaus. Esam tik noguruši, šeit dzīvojot pēdējo trīs gadu laikā,” pauž Avdijivkas iedzīvotājs Konstantīns.
No Ukrainas armijas atbildes uguns cietušas ēkas un cilvēki arī vairākās apdzīvotās vietās, kuras kontrolē prokrieviskie kaujinieki, tostarp Doņeckā, kur pagājušajā nedēļā tika fiksēti kadri ar reaktīvās artilērijas zalvēm no blīvi apdzīvotas daudzstāvu dzīvojamo ēku apkārtnes.
Kā uzsver EDSO novērotāju misijas vadība – lai kurš būtu atbildīgs par jaunākās vardarbības eskalācijas izraisīšanu, abas karojošās puses turpina pārkāpt Minskas vienošanos par uguns pārtraukšanu.
Satraukums Eiropā
Karadarbības atgriešanās Ukrainas austrumos ir likusi Eiropas valstu politiķiem ar jaunu satraukumu paraudzīties uz notiekošo šajā valstī. Lai gan Minskas vienošanās tika parakstīta jau pirms diviem gadiem, tās nosacījumi lielā mērā joprojām nav izpildīti. Smagā tehnika ir atvilkta tikai daļēji, un robežas kontrole ar Krieviju joprojām neatrodas Ukrainas varasiestāžu rokās.
Tas daudziem Eiropā rada satraukumu. Tomēr iespēju ietekmēt situāciju šobrīd ir diezgan maz, atzina Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Vienotība”). “Mēs ļoti gudri varam daudz un skaisti runāt. Bet to reālo instrumentu, par ko mēs visi varam vienoties, mums, patiesību sakot, ir ļoti maz. Militārais instruments – nē, tas ir skaidrs. Ekonomika un sankcijas – jā, manuprāt, tās ir bijušas efektīvas par spīti tam, ko apgalvo daudz skeptiķi, lai vismaz situāciju normalizētu tādu, kāda tā ir. Nu, un tad atliek diplomātija,” Rinkēvičs.
Pirms sanāksmes tika īpaši uzsvērts, ka
šīs situācijas dēļ nevar būt nekādas runas par sankciju režīma mīkstināšanu pret Krieviju.
“Mēs runāsim arī par Ukrainu, kur pieredzēta vardarbības palielināšanās. Visi par to ir satraukti, taču iemesli notiekošajam nav īsti skaidri. Ir zināma neskaidrība, kurš to izraisījis, taču Lielbritānija uzsvērs, ka nav nekādu argumentu, lai runātu par sankciju režīma mīkstināšanu, un ir visi iespējamie argumenti tam, lai turpinātu izdarīt spiedienu pret Krieviju,” pauda Lielbritānijas ārlietu ministrs Boriss Džonsons.
Beļģijas ārlietu ministrs Didjē Reinderss pirms ministru sanāksmes sākuma ir sacījis, ka, viņaprāt, Eiropas Savienībai būtu jāspēlē lielāka loma Ukrainas konflikta risināšanā. Pašreiz visi mēģinājumi panākt mieru notiek tā dēvētā Normandijas četrinieka ietvaros, kurā ietilpst Krievijas, Ukrainas, Vācijas un Francijas vadītāji. Savukārt Eiropas Savienība lielākoties sniedz atbalstu reformu procesā un aizdod naudu.
Beļģijas ministrs uzskata, ka tam būtu jāmainās: “Ir skaidrs, ka ir nepieciešams izdarīt spiedienu no divām pusēm: ne tikai, lai panāktu uguns pārtraukšanu, bet arī lai īstenotu reformas Kijevā. Tas ir mūsu mērķis. Un es esmu pārliecināts, ka Eiropas Savienībai ir iespējams spēlēt lomu šādā procesā.”
Iespējams, lielāka Eiropas loma palīdzētu izvairīties no nestabilitātes, ko var nest drīzumā Francijā un Vācijā gaidāmās vēlēšanas. Tomēr bez visu Normandijas četrinieka valstu piekrišanas formāla Eiropas Savienības iesaiste šajā procesā tagad nav iespējama, atzīst Rinkēvičs.
Tāpat nav skaidrs, kā turpmāk veidosies attiecības ar starp Kijevu, Vašingtonu un Maskavu. “Mēs labi zinām, kādu retoriku ik pa brītiņam gan Amerikas, gan Eiropas politiķi ir raidījuši viens otram. Būs pirmās sarunas, un es ceru, ka tas arī mazliet viesīs skaidrību,” saka Rinkēvičs.
Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni atteicās publiski komentēt iespējamās Amerikas politikas izmaiņas un to ietekmi uz Ukrainu, norādot vien, ka Eiropas nostāja pašlaik paliek nemainīga.
Vairāku valstu ministri arī ir uzsvēruši, ka Eiropai būtu jāpaliek vienotai un jāsaglabā ekonomiskās sankcijas. Par to pagarināšanu tiks spiests vasarā, un tas arī kļūs par tuvāko Eiropas vienotības testu.
