EK pārstāvniecībā Latvijā informēja, ka ES 2019. gadā ceļu satiksmes avārijās gāja bojā aptuveni 22 800 cilvēku — tas ir par gandrīz 7000 jeb 23% mazāk nekā 2010. gadā. Salīdzinājumā ar 2018. gadu šis rādītājs samazinājies par 2%.
Ar vidēji 51 ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo uz vienu miljonu iedzīvotāju Eiropa joprojām ir drošākais reģions pasaulē ceļu satiksmes drošības ziņā, norādīja EK.
"Neviena bojāgājušā un smagi ievainotā uz Eiropas ceļiem vēlākais 2050. gadā. Tāds ir mūsu mērķis. Mēs tiecamies līdz 2030. gadam par 50% samazināt nāves gadījumu skaitu un par 50% samazināt nopietnu traumu skaitu, un mēs zinām, ka mūsu mērķis ir sasniedzams. ES iepriekš ir ievērojami samazinājies ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits, taču pēdējo gadu rādītāji ir nemainīgi. Turklāt joprojām pastāv milzīgas atšķirības starp valstīm. Mēs sasniegsim savu mērķi tikai tad, ja apvienosim likumdošanas pasākumus, pienācīgu finansējumu, transportlīdzekļu un infrastruktūras standartus, digitalizāciju un paraugprakses apmaiņu," akcentēja transporta komisāre Adina Veleana.
Pamattendence joprojām ir lejupēja. 2019. gadā astoņas dalībvalstis reģistrēja savus vēsturiski zemākos nāves gadījumu rādītājus. Šīs valstis bija Horvātija, Somija, Francija, Vācija, Grieķija, Latvija, Luksemburga un Zviedrija.
Tomēr lielākajā daļā valstu progress ir palēninājies. Tāpēc ES mērķis — ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu no 2010. gada līdz 2020. gada beigām samazināt uz pusi — netiks sasniegts.
2020. gadā ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits, iespējams, ievērojami samazināsies, pateicoties veiktajiem koronavīrusa apkarošanas pasākumiem, taču šis samazinājums nebūs pietiekams, lai sasniegtu minēto mērķi. Lai gan dalībvalstu rādītāji ceļu satiksmes drošības jomā tuvinās, valstī ar sliktākajiem rādītājiem ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits joprojām ir četrreiz lielāks nekā valstī ar labākajiem rādītājiem.
Drošākie ceļi bija Zviedrijā (22 nāves gadījumi uz miljonu iedzīvotāju) un Īrijā (29 uz miljonu), savukārt Rumānijai (96 uz miljonu), Bulgārijai (89 uz miljonu) un Polijai (77 uz miljonu) 2019. gadā bija augstākie nāves gadījumu rādītāji. ES vidējais rādītājs bija 51 nāves gadījums uz miljonu iedzīvotāju.
Tomēr dažās valstīs ir panākts milzīgs progress: Grieķijā, Spānijā, Portugālē, Īrijā, trīs Baltijas valstīs (Latvijā, Lietuvā un Igaunijā) un Horvātijā ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits samazinājās vairāk nekā vidēji (no 30 līdz 40%).
Latvijā pērn avārijās uz autoceļiem dzīvību zaudēja 69 cilvēki uz vienu miljonu iedzīvotāju — tas ir par 12% mazāk nekā 2018. gadā un par 39% mazāk nekā 2010. gadā.
Igaunijā pērn dzīvību uz ceļiem zaudēja 39 cilvēki uz miljonu iedzīvotāju (par 22% mazāk salīdzinājumā ar 2018. gadu un 39% mazāk, salīdzinot ar 2010. gadu), bet Lietuvā — 66 (par 6% mazāk nekā 2018. gadā un par 38% mazāk, salīdzinot ar 2010. gadu), liecina EK informācija.
KONTEKSTS:
Nākamajiem desmit gadiem ES "ES ceļu satiksmes drošības politikas satvarā 2021.–2030. gadam" ir noteikusi jaunu 50% samazinājuma mērķrādītāju attiecībā uz nāves gadījumiem un pirmo reizi arī attiecībā uz nopietniem ievainojumiem. Šo mērķrādītāju paredzēts sasniegt līdz 2030. gadam. 2020. gada februāra Stokholmas deklarācija paver ceļu turpmākām globālām politiskām saistībām nākamajā desmitgadē. Tiek lēsts, ka uz katru zaudēto dzīvību vēl pieci cilvēki cieš no nopietnām traumām, kam ir turpmāko dzīvi ietekmējošas sekas (2019. gadā aptuveni 120 000 cilvēku). Ceļu satiksmes negadījumu ārējās izmaksas tiek lēstas aptuveni 280 miljardu eiro apmērā jeb aptuveni 2% no ES IKP.
Stratēģiskajā rīcības plānā par ceļu satiksmes drošību un Ceļu satiksmes drošības politikas satvarā 2021.–2030. gadam EK izklāstījusi vērienīgus ceļu satiksmes drošības plānus, lai līdz 2050. gadam sasniegtu mērķi — līdz nullei samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu ("Nulles vīzija"). Lai panāktu "Nulles vīziju", EK īsteno Drošo sistēmu. Šai Drošajai sistēmai ir vajadzīgi drošāki transportlīdzekļi, drošāka infrastruktūra, labāks aizsardzības līdzekļu izmantojums, mazāks ātrums un labāka aprūpe pēc sadursmes. Turklāt ES strādās, lai nodrošinātu ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu labāku pārrobežu izpildi, digitalizētu vadītāju apliecības un izstrādātu jaunus veidus, kā palīdzēt dalībvalstīm, kam ir salīdzinoši slikti ceļu satiksmes drošības rādītāji, skaidroja EK.
