„Rīts iesācies ar vismaz vienu labu ziņu,” tā ierodoties ārlietu ministru sanāksmes vietā Eiropas Savienības Padomes ēkā Briselē, norādīja augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni, pavēstot, ka Bosnija un Hercogovina iesniegusi oficiālu pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā. Visas 28 Eiropas Savienības dalībvalstis tagad izskatīs šo pieteikumu.
Neoficiāli avoti gan norādījuši - iespējams, Bosnija un Hercogovina joprojām neizpilda vairākas prasības, lai būtu gatava šim pieteikumam. Taču, kā norādīja Mogerīni, tas ir liels solis valstij, kurā vēl deviņdesmitajos gados Balkānu karā dzīvību zaudēja 100 000 cilvēku.
Bosnijas un Hercogovinas iesniegums būs viens no tematiem, bet ārlietu ministri pievērsīsies vēl virknei jautājumu. To vidū arī iespējamai pakāpeniskai pilnīgai sankciju atcelšanai pret Baltkrieviju.
Pēdējā laikā abu pušu attiecības arvien uzlabojas. Eiropas Savienība novērtējusi arī Minskas centienus iesaistīties Krievijas un Ukrainas krīzē. Jau oktobrī Brisele uz četriem mēnešiem atcēla līdzekļu iesaldēšanu un ceļošanas aizliegumu 170 baltkrievu personām, organizācijām un uzņēmumiem pēc tam, kad prezidents Aleksandrs Lukašenko atbrīvoja vairākus augsta ranga politieslodzītos. Neoficiāli avoti vēsta, ka šīs sankcijas arī pret pašu Lukašenko un visām 170 personām un uzņēmumiem varētu atcelt pavisam, bet spēkā paliktu ieroču embargo, kas liegtu jebkādu ieroču tirdzniecību ar Baltkrieviju.
Sarunas par Baltkrieviju būs sanāksmes otrajā daļā, pēcpusdienā.
Taču arī kaimiņiene Krievija nepaliks bez uzmanības. Īpaši Krievijas premjerministra Dmitrija Medvedeva pēdējie izteikumi Minhenes drošības konferencē, ka starp Krieviju un Rietumiem ir iestājies aukstais karš.
Tas nav aukstais, bet siltais karš – tā, citējot prezidenti Daļu Grībauskaiti pauda Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkēvičs. “Tas nav aukstais karš, par ko Medvedevs runā. Tas ir siltais karš, kas patlaban notiek ne tikai Sīrijā, bet arī Ukrainā. Pirms meklēt vainīgos un pārmest citiem, Krievijai vispirms vajadzētu paskatīties pašai uz sevi,” viņš sacīja.
Savukārt Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni īsi komentēja, ka nekādu aukstā kara klātbūtni neredz: „Šajās pēdējās dienās es neesmu redzējusi aukstā kara klimatu.”
Augstu ministru sarunu darba kārtībā būs arī situācija Sīrijā, kā arī Turcijas valdības nesenais paziņojums, kas situāciju vērš vēl dramatiskāku. Proti, ka Turcijas turpinās uzbrukumus Sīrijas kurdu lielākās politiskās organizācijas Demokrātiskās savienības partijas kaujinieku pozīcijām Sīrijas teritorijā. Turcijas valdība šo soli pamato ar to, ka Sīrijas kurdu kaujinieki ar Krievijas kara aviācijas atbalstu Sīrijas frontēs gūst panākumus un kurdu karotāju mērķis esot padzīt no dzīvesvietām simtiem tūkstošu Sīrijas mierīgo iedzīvotāju no robežreģiona un radīt jaunu humāno krīzi.
