Eiropas Parlamenta sarunvedēji un kopienas valstu pārstāvji šīs nedēļas sākumā vienojās apstiprināt Eiropas Komisijas ierosināto plānu, ka uz ES robežām būs stingrāk jāpārbauda ne tikai trešo valstu pilsoņi, bet arī Eiropas Savienības pasu turētāji.
Saskaņā ar plānoto regulējumu, gan kopienas pilsoņu, gan to, kuri nāk no citām valstīm, identifikācijas dokumenti tiks pārbaudīti policijas datubāzēs katru reizi, kad viņi iebrauc vai izbrauc no Eiropas Savienības.
Viens no galvenajiem mērķiem, ierosinot jauno kārtību, ir „izķert” to, kas devušies uz konflikta zonām pievienoties tādām teroristiskām organizācijām kā „Islāma valsts” un vēlāk atgriežas Eiropas Savienībā.
Tomēr plāns arī paredz, ka policijai būs iespēja efektīvāk meklēt cilvēkus, kurus tur aizdomās arī par citiem noziegumiem. Vienošanās paredz izmantot Eiropas Savienības mēroga datubāzes, cik plaši vien iespējams. Jaunos noteikumus paredzēts ieviest dzīvē nākamgad, bet EP un dalībvalstīm vienošanās vēl ir jāapstiprina oficiāli.
Eiropas Komisija vienošanos novērtē atzinīgi, vakar norādīja tās pārstāvis Margaritis Shins:
„Šī ir nozīmīga vienošanās. Tagad mēs sagaidām, kad to apstiprinās Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Ministru padome.”
Vienlaikus pirmdien EP Tieslietu un iekšlietu komiteja apstiprināja vēl vienu priekšlikumu, kur mērķis ir cīnīties pret terorisma draudiem. Tā mērķis ir
noteikt kriminālatbildību Eiropas Savienības līmenī, proti, visās valstīs ārvalstu kaujiniekiem, kā arī tā dēvētajiem „vientuļajiem vilkiem” par terorisima apmācībām vai to gatavošanu.
Tiesa, šis priekšlikums vēl būs plašāk jādiskutē Eiropas Parlamentam un dalībvalstīm. Komitejas eirodeputāte Monika Holmeiere paziņoja, ka „nav brīvības bez drošības”:
„Mums ir jauni izaicinājumi, kas nozīmē, ka mums ir jādod atbilde. Piemēram, par apmācību sniegšanu, par apmācību saņemšanu, par došanos uz konflikta zonu, lai iesaistītos terorismā, vai lai atgrieztos un gatavotu teroraktu kādā no mūsu dalībvalstīm.”
Eiropas Savienības Šengenas zonā ik nedēļu ierodas miljoniem cilvēku. Aplēses liecina, ka aptuveni pieci tūkstoši kopienas pilsoņu devušies uz tādām vietām kā Sīrija vai Irāka, lai pievienotos kaujinieku rindām. Daļa ir atgriezušies, vai nu atsākot iepriekšējo dzīvi, vai viņiem izvirzītas kriminālapsūdzības. Izskanējušas bažas, ka vēl vairāk varētu atgriezties saistībā ar to, ka šobrīd pret grupējumu „Islāma valsts” īpaši sīvas cīņas notiek Irākā.
