Tuvojas brīdis, kad ir jābūt zināmiem visiem tiem politiķiem, kuri sacentīsies par vietu uz EK vadītāja amatu, lai nomainītu pašreiz amatā esošo bijušo Luksemburgas premjerministru Žanu Klodu Junkeru. EP vēlēšanas ir maijā, un pēc tām veidos jauno komisiju, taču paredzēts, ka jau līdz tam savu kampaņu izvērsīs arī kandidāti uz EK līdera vietu.
Līdz šim par savu kandidatūru ir paziņojis konservatīvo Eiropas Tautas partijas grupas vadītājs EP, vācietis Manfrēds Vēbers.
Viņam atbalstu ir izteikusi arī Vācijas kanclere Angela Merkele. Vēbers pagaidām nav vienīgais kandidāts, jo cīņa notiek arī pašas partijas iekšienē.
Pārējo kandidātu vidū varētu būt arī bijušais Somijas premjerministrs, tagad Eiropas Investīciju bankas viceprezidents Aleksandrs Stubs, un izskanējušas runas arī par tagadējo "Brexit" sarunvedi, francūzi Mišelu Barnjē. Taču galīgo lēmumu, kurš no Eiropas Tautas partijas puses cīnīsies par EK prezidenta krēslu, pieņems partijas kongresā Somijas galvaspilsētā Helsinkos, kas norisināsies no 6.līdz 8.novembrim.
Taču pirmdien, 17.septembrī, par savu vēlmi kļūt par vienu no lielās sacensības dalībniekiem Briselē paziņoja arī EK viceprezidents, slovāks Marošs Šefčovičs.
Turklāt viņš savu kandidatūru piesaka, izceļot to, ka ir viens no bijušā sociālisma bloka un tagad no tā sauktās jaunās ES dalībvalsts.
"Pirms trīsdesmit gadiem es biju jauns students Bratislavā, es lūkojos pa bēdīgi slavenā dzelzs priekškara drāšu žogu un domāju, kā gan dzīvo cilvēki otrpus Donavai, kā klājas mūsu austriešu kaimiņiem. Tolaik es nevarēju iedomāties, ka Eiropa vienu dienu būs vienota un es personiski varēšu strādāt tās labā. Šobrīd es stāvu jūsu priekšā gatavībā kalpot Eiropai arī vēl citā kapacitātē. Deviņas partijas, kuras ir Eiropas Sociālistu dalībnieces, ir sniegušas man savu atbalstu, un esmu patiesi pagodināts par šo uzticību," sacīja Šefčovičs.
Šefčoviča izceltais, ka viņš ir no Centrāleiropas valsts, ir ļoti būtisks, jo, izraugoties cilvēkus ES augstajiem posteņiem – bez EK prezidenta vajadzēs arī Eiropadomes un ES ārējās darbības līderi – , allaž lūkojas, lai portfeļu sadalījums būtu, ņemot vērā partijas piederību, ģeogrāfisko sadalījumu un dzimumu. Līdz šim augstus ES posteņus ieņēmuši bijušie Polijas premjerministri – Jeržijs Buzeks kā EP prezidents un Donalds Tusks, kurš šobrīd pilda ES Padomes vadītāja pienākumus.
Taču EK prezidenta kandidātu izraudzīšana turpinās, un, ļoti iespējams, vēl būs dzirdami citu jauno dalībvalstu politiķu vārdi.
