Panorāma

Biļetes Dziesmu un deju svētkos – teju par trešdaļu dārgākas

Panorāma

Bojājumi 40 % Ukrainas energoapgādes tīkla

Latviete varētu vadīt ES robežsardzes aģentūru “FRONTEX”

Uz Eiropas Savienības robežsardzes aģentūras «Frontex» vadīšanu pretendē latviete Aija Kalnāja

Pašlaik notiek konkurss uz Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras jeb "Frontex" izpilddirektora amatu, un viena no trim fināla kandidātēm ir latviete Aija Kalnāja, kas pašlaik jau darbojas kā "Frontex" vadītāja pienākumu izpildītāja.

Ja viņas kandidatūra tiks apstiprināta uz pastāvīgu darbu šajā postenī, Kalnāja varētu kļūt par pirmo latvieti, kas vada kādu no lielajām Eiropas Savienības (ES) aģentūrām. Līdz šim Kalnāja atturējusies sniegt intervijas, bet tomēr piekrita sarunai ar Latvijas Televīziju.

Eiropas Parlamentā trešdien uzklausīja trīs pretendentus uz "Frontex" vadītāja amatu – horvātieti Terēziju Grasu, nīderlandieti Hansu Leijtenu un latvieti Aiju Kalnāju.

Šis postenis atbrīvojās, kad iepriekšējais "Frontex" vadītājs Fabriss Ledžerī skandālu dēļ bija spiests atkāpties no amata. Viņam tika pārmesta nepareiza pārvaldība un patvēruma meklētāju nelikumīgas deportācijas jeb tā saucamie "pushbacks". Kalnāja sola mainīt aģentūras darba stilu.

"Jā, es varu pilnīgi godīgi pateikt, ka lielākā problēma bija tas, ka problēmas tika pilnīgi noliegtas – par to nerunāja ne iekšēji aģentūrā, ne ārpus aģentūras. Nē, mums ir jārunā par problēmām, un tas jādara godīgi," uzsver Kalnāja.

"Robežu pārvaldība pašlaik ir ļoti grūtā situācijā, un es neredzu nekādu pamatu optimismam, arī skatoties, kā karš ietekmē kopējo robežu aizsardzību, migrācijas un drošības situāciju."

Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra jeb "Frontex" tika izveidota 2004. gadā, un tas ir pirmais Eiropas Savienības dienests formas tērpos.

2015. gada bēgļu krīze ļāva izaugt gan "Frontex" budžetam, gan darbinieku skaitam, un tagad dienestam pat ir savas lidmašīnas, lai monitorētu ES robežu. Tagad jāpalielina operatīvās iespējas ne tikai redzēt, bet arī reaģēt. Taču tas nav vienīgais izaicinājums.

"Robežu apsardzības aģentūrām ir jāspēj operēt pilnīgā juridiskā skaidrībā, kuras pašlaik nav," atzīst Kalnāja.

Vaicāta, vai varētu atkārtoties Baltkrievijas režīma organizētā migrantu krīze uz Latvijas robežas, Kalnāja nav optimisma pilna.

"Kaimiņvalstīs notiek bēgļu izmantošana politiskiem mērķiem. Neredzu nekādu iemeslu, kāpēc tas nevarētu notikt arī uz Latvijas robežas, lai tas neturpinātos. Tas var turpināties."

Kalnāja nesaka "nē" žogu celšanai, lai sargātu Eiropas Savienības ārējo robežu.

"Dalībvalstīm nekad nebūs pietiekamu resursu nodrošināt aizsardzību pilnā robežas garumā. Infrastruktūra uz robežas ir vajadzīga, lai novirzītu jebkādu neregulāru plūsmu caur robežām uz vietām, kur šī plūsma var tik administrēta. Un tas nevar būt robežās, kas ir simtiem kilometru garas."

"Sistēmas, kas nodrošina šādu plūsmas vadību – jā, tās ir nepieciešamas."

Šādus augstus amatus bez savas dzimtās valsts atbalsta un arī lobēšanas iegūt grūti. Kalnāja vēsta, ka izjūt Latvijas valdības atbalstu. Taču daži Eiropas Parlamenta deputāti norāda, ka Latvijas puses interesi nav jutuši.

Gala lēmumu par organizācijas vadītāju pieņems "Frontex" valde, kurā ir visu ES dalībvalstu robežsardzes vadītāji un Eiropas Komisijas pārstāvji. Tam jānotiek 20. decembrī. Taču arī Eiropas Parlamenta viedoklis būs ļoti no svara.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti