Lai gan Marijas Gabrielas kandidatūra neoficiāli tika apspriesta jau no gada sākuma, politiskās krīzes situācijā pēc Boiko Borisova vadītā kabineta atkāpšanās pagaidu valdība nolēma atlikt eiromisāra izvēli līdz ārkārtas parlamenta vēlēšanām. Kad 10.maijā sāka darbu jaunievēlētais Ministru kabinets, viens no pirmajiem pieņemtajiem lēmumiem bija Marijas Gabrielas nominācija eirokomisāra amatam. Pati kandidāte, tiekoties ar preses pārstāvjiem, uzsvēra, ka tas ir varbūt visnopietnākais izaicinājums viņas mūžā:
''Pieņemu šo nomināciju vienlaicīgi kā uzticības izpausmi un arī atbildību. Pirmām kārtām tā ir uzticēšanās manai līdzšinējai pieredzei, ko esmu uzkrājusi, darbojoties Eiropas Parlamentā. Apzinos arī atbildību, ko tā uzliek – un esmu gatava piemērot šo pieredzi praksē, līdzsvarojot Bulgārijas intereses kopējo Eiropas interešu kontekstā.''
Interesanta ir Gabrielas profesionālā karjera - pēc vidusskolas beigšanas viņa studē bulgāru un franču filoloģiju, seko maģistratūra politisko zinātņu institūtā Bordo, kur turpina strādāt pēc absolvēšanas un četrus gadus pasniedz politisko socioloģiju un starptautiskās attiecības. Taču atšķirībā no lielākās daļas savas paaudzes pārstāvjiem, kas pēc studijām Rietumeiropas un Amerikas augstskolās izvēlas dzīvot un strādāt ārzemēs, jaunā pasniedzēja nolemj atgriezties dzimtenē.
2009. gads ir pagrieziena punkts Gabrielas profesionālajā un personīgajā dzīvē. Viņa tiek izvēlēta par eirodeputāti no valdošās partijas GERB, un Briselē satiek savu nākošo vīru Fransuā Gabrielu, kas tajā laikā ir Eiropas Tautas partijas toreizējā vadītāja Žozefa Dola politiskais padomnieks. 2012. gadā abi apprecas un tagad audzina divgadīgo Žanu-Eduardu.
Gabriela ir viena no aktīvākajiem Bulgārijas eirodeputātiem, tikai tagadējā mandāta ietvaros vien bijusi referente vairāk nekā 20 reizes.
Pēdējie divi viņas ziņojumi bija saistīti ar vienotas Eiropas parlamenta pozīcijas izstrādāšanu sakarā ar Šengenas vīzu atcelšanu Ukrainas un Gruzijas pilsoņiem. No 2014. gada Gabriela ir Eiroparlamenta Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komisijas locekle, viena no Eiropas Tautas partijas parlamentārās grupas priekšsēdētāja vietniekiem un Bulgārijas delegācijas vadītāja.
Saskaņā ar procedūru, jauno komisāru ieceļ Eiropas Savienības Padome, vienojoties ar komisijas priekšsēdētāju un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu. Maija vidū Gabriela tikās ar Žanu Klodu Junkeru, kas izteica atbalstu viņas kandidatūrai un paziņoja, ka plāno piešķirt digitālās ekonomikas un sabiedrības komisāres portfeli. Arī eirodeputāti no dažādām politiskajām partijām visai atzinīgi novērtē savu kolēģi, uzsverot viņas godprātību, pieredzi un apbrīnojamās darba spējas. Savukārt skeptiķi izsaka šaubas, vai filoloģe un starptautisko attiecību speciāliste būs pietiekami kompetenta tehniskajos jautājumos, kas saistīti ar digitālo tehnoloģiju un moderno komunikāciju attīstību, un atzīmē, ka Kristalīnas Georgijevas vadītais resors - budžets un cilvēkresursi - bijis nozīmīgāks.
Uzklausīšanas rezultāti kļūs zināmi jau rīt. Ja tie būs pozitīvi un kandidatūra tiks apstiprināta, 38 gadus vecā Gabriela būs visjaunākā eirokomisāre šajā sasaukumā.
