Vairāki desmiti tūkstošu Dienvidāfrikas Republikas iedzīvotāju ir sapulcējušies netālu no Johannesburgas esošajā Soveto futbola stadionā, kurā ietilpst 95 tūkstoši cilvēku. Jau kopš agra rīta, spītējot spēcīgajam lietum, pie tā sāka pulcēties cilvēki, lai piedalītos atvadu ceremonijā no cīnītāja pret aparteīdu un pirmā melnādainā Dienvidāfrikas Republikas prezidenta Nelsona Mandelas. Atvadu ceremoniju vēl vairāk nekā 100 tūkstošiem cilvēku ir iespēja vērot uz milzīgiem ekrāniem, kas uzstādīti trīs Johannesburgas stadionos. Sapulcējošo vidū valda svētku noskaņa, uzsvaru liekot uz Mandelas paveikto aparteīda izbeigšanā.
Atvadu ceremonija sākās ar valsts himnu, tajā uzrunas teiks Mandelas ģimene, mazbērni, draugi, un vairāku valstu prezidenti.
Izrādīt pēdējo godu Mandelam ieradušies arī vairāk nekā simt esošie un bijušie pasaules valstu un valdību līderi. Starp tiem ASV prezidents Baraks Obama, kā arī bijušie prezidenti Džordžs Bušs, Bils Klintons un Džimijs Kārters, Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons, Francijas prezidents Fransuā Olands un bijušais valsts galva Nikolā Sarkozī, Kubas prezidents Rauls Kastro un daudzi citi, kā arī ANO ģenerālsekretārs Bans Kimuns, un, protams, pašreizējais Dienvidāfrikas Republikas prezidents Džeikobs Zuma.
Tieši šajā dienā pirms 20 gadiem, 1993.gada 10.decembrī, Mandela saņēma Nobela Miera prēmiju, kuru saņēma kopā ar tā laika Dienvidāfrikas prezidentu Frederiku Vilemu de Klerku, kurš trīs gadus iepriekš bija Mandelu atbrīvojis no ieslodzījuma un panācis vienošanos par aparteīda režīma likvidēšanu. Atvadu ceremonijā Soveto stadionā piedalās arī de Klerks.
Dzimis 1918. gadā vienā no Dienvidāfrikas nabadzīgākajiem reģioniem, jau studenta gados Mandela iesaistījās aktīvā darbībā, lai cīnītos pret Dienvidāfrikā pastāvošo aparteīda režīmu. 40.gados viņš pievienojās Āfrikas Nacionālajam kongresam. 50. gadu sākumā kopā ar vēl vienu aktīvistu viņš atklāja pirmo melnādaino personu juridisko firmu. 60.gadu sākumā Mandela bija viens no pirmajiem, kas iestājās par bruņotu pretošanos aparteīda režīmam, paziņojot, ka pret vardarbīgu režīmu nav reālistiski cīnīties tikai ar miermīlīgiem paņēmieniem.
Viņš nogāja pagrīdē un dibināja Āfrikas Nacionālā kongresa bruņoto spārnu, un uz laiku devās uz citām kontinenta valstīm, apgūstot partizāna kara taktiku. Bruņotai pagrīdes grupējums veica vairākus uzbrukumus valdības ēkām, un tika klasificēts kā teroristiska organizācija.
Pēc atgriešanās Mandela tika arestēts un galu galā notiesāts uz mūža ieslodzījumu par sabotāžu un sazvērestību nolūkā gāzt valdību. Pēc 27 gadiem, nomainoties Dienvidāfrikas prezidentam, viņš tika atbrīvots no ieslodzījuma, sarunās ar valdību tika panākta aparteīda režīma atcelšana un 1994.gadā Madela kļuva par pirmo melnādaino Dienvidāfrikas prezidentu.
Pēdējo desmit gadu laikā Nelsons Mandela no sabiedriskās dzīves bija atgājis malā, bet pēdējos divos gados viņa veselība strauji pasliktinājās. 5. decembra vakarā tika saņemta ziņas par to, ka Nelsons Mandela ir miris 95 gadu vecumā.
No trešdienas līdz piektdienai Dienvidāfrikas valdības oficiālajā rezidencē no Mandelas varēs atvadīties sabiedrība. Viņš tiks apbedīts šo svētdien dzimtajā Kunas ciematā.
