Pašreizējā ANO vadītāja Bana Kimuna pilnvaras beigsies nākamā gada beigās. Pagājušajā nedēļā ANO nosūtīja dalībvalstīm oficiālo ielūgumu nominēt savus kandidātus. Paredzams, ka kandidātu izvirzīšana noslēgsies martā, vēsta aģentūra “Reuters”.
ANO ģenerālsekretāru visā organizācijas pastāvēšanas vēsturē izvēlējās no vienas no piecām reģionālajām valstu grupām, un līdz šim šajā amatā tika pārstāvētas visas grupas, izņemot Austrumeiropu, kurā ietilpst pēcpadomju valstis, ieskaitot Krieviju.
Krievijai vienīgajai grupā pieder arī veto tiesības ANO Drošības padomē, un tā attiecīgi var nobloķēt jebkura kandidāta nonākšanu amatā, taču valstīm ar veto tiesībām liegts izvirzīt savu kandidātu.
Iepriekš reģionālās grupas tradicionāli spēja nonākt pie kopīgā viedokļa un izvirzīt vienu kandidātu no grupas. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs šovasar gan atzina, ka Austrumeiropas grupai izdevās vienoties tikai par vienu punktu – nākamajam ANO vadītājam jānāk no šis grupas.
Toreiz intervijā aģentūrai TASS Lavrovs atzina, ka vienoties par vienu kandidātu grupai neizdosies.
Latvijas Ārlietu ministrija decembrī paziņoja, ka apsver iespējas izvirzīt savu kandidātu. Publiski tika apspriesta Vīķes-Freibergas kandidatūra, taču eksprezidente paziņoja, ka nominēt viņu būtu bezjēdzīgi tieši Krievijas dēļ. Jau iepriekš, izvēloties ANO vadītāju, Krievija bloķējusi viņas kandidatūru ANO Drošības padomē.
“Nedomāju, ka kopš tā laika kaut kas mainījās,” pauda eksprezidente.
Līdz šim visi izvirzītie Austrumeiropas grupas kandidāti nāk no valstīm, kuras jau iestājās NATO un Eiropas Savienībā vai plāno to darīt. Bez Slovēnijas kandidāta Danilo Turka izvirzīta arī Horvātijas ārlietu ministre Vesna Pusiča, maķedoniešu diplomāts Serdžans Kerims un UNESCO vadītāja, bulgāriete Irina Bokova.
Maskava pagaidām par kandidātiem izsakās nekonkrēti, vien norādot, ka vēlētos amatā redzēt sievieti. “Gazeta.ru” vēsta, ka Krievijas pārstāvis ANO Vitālijs Čurkins šo domu apliecinājis decembra vidū, bet iepriekš intervijā TASS, apspriežot kandidātus, viņš vārdā nosauca tikai Bokovu.
Par Bokovas izvirzīšanu Bulgārija paziņoja pirmā - vēl jūnijā. Pirms ievēlēšanas UNESCO vadītājas amatā Bokova bija Bulgārijas ārlietu ministre, pirms tam - parlamenta deputāte no Sociālistu partijas (reformētā komunistu partija). Bokova piedzima augsti stāvošā komunistu darboņa ģimenē, 1976.gadā absolvēja Maskavas Valsts starptautisko attiecību institūtu – iepriekš padomju, bet tagad Krievijas diplomātu “kadru kalvi” .
