ĪSUMĀ:
- Urzula fon der Leiena: ES ietekmes pamatā ir reputācija un spēja uz dialogu.
- Viņa pārliecināta, ka Eiropai jābūt aktīvākai uz starptautiskās skatuves.
- Fon der Leiena: Eiropas aicinājumi uz dialogu nav tukši vārdi vai vājuma pazīme.
- Irānas krīzes sākumā fon der Leiena kritizēta par pārāk gausu reakciju.
- Aktīvāks bijis jaunais Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels.
- Arī viņš paziņoja: Eiropai ir jāspēlē aktīvāka loma situācijas risināšanā.
- Lai apspriestu notiekošo, Briselē sanāk arī Eiropas Savienības valstu ārlietu ministri.
- Rinkēvičs uzskata: Situāciju Irānā ir iespējams nomierināt.
- Nav skaidrs, vai ES spēs pārvērst aicinājumus uz dialogu par konkrētiem soļiem.
Tāpat kā jaunais Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels arī Urzula fon der Leiena ir pārliecināta, ka Eiropai ir jābūt aktīvākai uz starptautiskās skatuves. Situācija Lībijā un Irānā ir arī piektdienas, 10. janvāra, Eiropas Savienības ārlietu ministru ārkārtas sanāksmes darba kārtībā.
Situācija Irānā daudziem ir prātā arī Zagrebā, kur šajās dienās notiek pirmās Horvātijas prezidentūras Eiropas Savienībā atklāšanas pasākumi. Jaunā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena preses konferencē ar Horvātijas premjeru Andreju Plenkoviču uzstāja, ka Eiropas aicinājumi pēc dialoga nav tikai tukši vārdi vai vājuma pazīme.
“Vardarbības parādīšanās nozīmē pārrunu vai dialoga neveiksmi. Un galu galā neviena vardarbība nekad neapstāsies, ja mēs nesāksim un nepiedalīsimies sarunās. Tādēļ ir nepieciešami dialoga kanāli, kas pārbaudīti laika gaitā un ir ar uzticamiem partneriem. Eiropas Savienībai ir ārkārtīgi laba reputācija, kā arī daudzi laika gaitā pārbaudīti un uzticami dialoga kanāli, kas tiek izmantoti arī pašlaik, šīs krīzes laikā.
Tie būs ļoti nozīmīgi, kad tiks būvētas jaunas attiecības un jauna savstarpējā uzticēšanās,” norādīja Urzula fon der Leiena.
Stājoties amatā, fon der Leiena ir solījusi, ka viņas vadītā Eiropas Komisija būs ģeopolitiska un darīs visu, lai palielinātu bloka ietekmi pasaulē.
Tomēr jau no paša pirmās starptautiskās krīzes sākuma viņas mandāta laikā fon der Leiena tiek kritizēta par pārāk gausu reakciju.
Krietni aktīvāks šajās dienās ir bijis jaunais Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels. Arī viņš Zagrebā paziņoja, ka Eiropai ir jāspēlē aktīvāka loma situācijas risināšanā Tuvajos Austrumos.
“Jo es uzskatu, ka Eiropas Savienībai ir ārkārtīgi svarīgi ne tikai vērot, ko pārējie nolems mūsu vietā, bet aktīvi piedalīties un spēlēt savu lomu, lai aizstāvētu mūsu intereses, stabilitāti, drošību. Jaunu problēmu un konfliktu novēršana ir ārkārtīga svarīga mūsu stabilitātei, mūsu drošībai un mūsu labklājībai. Tā ir spēcīga apņemšanās.
Es gribu, lai Eiropa būtu šīs spēles dalībniece, lai Eiropa būtu aktīvāk iesaistīta starptautiskā līmenī,” sacīja Šarls Mišels.
Pretēji plaši izplatītai kritikai, ka Eiropas Savienības valstis pārāk lēni reaģē uz Irānas un Lībijas konflikta pavērsieniem, Mišels pauda pārliecību, ka ES loma pieaug. Kā apliecinājumu tam viņš minēja savu ceturtdienas telefonsarunu ar Irānas prezidentu Hasanu Ruhani, kā arī gaidāmo vizīti uz Ēģipti un Turciju.
Lai apspriestu notiekošo, Briselē sanāk arī Eiropas Savienības valstu ārlietu ministri. Tajā piedalās arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Pirms doties uz šo tikšanos Latvijas ārlietu dienesta vadītājs Edgars Rinkēvičs (“Jaunā Vienotība”) pauda pārliecību, ka situāciju Irānā ir iespējams nomierināt.
“Manuprāt, ja mēs cenšamies iesaistīt gan dalībvalstu, gan visas Eiropas diplomātiskos pūliņus gan sarunās ar Irānu, gan sarunās ar ASV, gan Krieviju un Ķīnu, kas arī ir daļa no šīs vienošanās, vismaz kaut kādu zināmu virzību – ne ātru, ne uzreiz ar uzvarošiem saukļiem – mēs varam panākt. Bet ir pilnīgi skaidrs, ka jebkāds progress un nekāda nopietna saruna, visticamāk, nebūs iespējama līdz ASV prezidenta vēlēšanām. Tā kā tas nebūs jautājums “šodien tikāmies, rīt atrisinājām”. Tas varbūt notiek tikai filmās. Diemžēl, diplomātija reizēm prasa ne tikai mēnešus, bet pat gadus,” pauda Rinkēvičs.
Ir noprotams, ka Eiropas valstīm ir apnicis apmaksāt citu rēķinus un politiķi ir satraukti par to, kādu iespaidu varētu atstāt jauns imigrantu vilnis no Lībijas vai Tuvo Austrumu reģiona. Tomēr nav skaidrs, vai Eiropa spēs pārvērst tradicionālos aicinājumus uz dialogu un mieru par konkrētiem soļiem, kurus kāds ņem vērā.
Augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels, ierodoties ES ārlietu ministru ārkārtas sanāksmē, bija nerunīgs par to, ko tieši sagaida no šīs tikšanās. Taču Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs norādīja, ka ES iesaistīšanās ir ļoti svarīga, un lika saprast, ka situācijas izpratne un vērtējums atšķiras šajā Atlantijas okeāna krastā un pretējā.
“Lai kāds arī nebūtu iznākums – šī [Ukrainas lidmašīnas avārija] ir liela katastrofa. Nepieciešams veikt izmeklēšanu, un, manuprāt, jābūt starptautiskai, neatkarīgai un atklātai izmeklēšanai,” sacīja Linkevičs.
Somijas ārlietu ministrs Peka Havisto savukārt pauda, ka “Irānas kodolvienošanās ir viens no rīkiem, kas mums šobrīd ir attiecībās ar Irānu. Un ir ļoti svarīgi, ka tā tiek turpināta. Tas dod arī komunikācijas kanālu ar Irānu un sniedz kaut kādu cerību, ka saglabāsies kontrole – es tiešām negribētu redzēt Irānu ar kodolieročiem.”
Eiropa vēlas uzņemties stabilizējošu lomu šī konflikta noregulējumā, it īpaši tāpēc, ka ASV jau paziņojusi par jaunām sankcijām pret Irānu. Kodolvienošanās ar Irānu ir viens rīkiem, kas Eiropai ir attiecībās ar Irānu un tāpēc Eiropa vēlas, lai tā tiktu turpināta, jo tā dod arī komunikācijas kanālu ar Irānu.
Taču šobrīd ir arvien lielākas šaubas – arī ES dalībvalstu vidū – vai to izdosies saglabāt. Teherāna ar to bija apņēmusies iesaldēt savu kodolprogrammu apmaiņā pret starptautisko sankciju atcelšanu, bet nu izteikusies, ka neuzskata to vairs par saistošu, ASV jau ir izstājusies.
KONTEKSTS:
Tuvo Austrumu reģions piedzīvo jaunu saspīlējumu, ko izraisījusi Irānas Revolucionārās gvardes vienības "Kudsas spēki" komandiera, ģenerāļa Kasema Soleimani nogalināšanas Irākā. Operācija tika īstenota pēc ASV prezidenta Donalda Trampa rīkojuma. Pentagons pēc trieciena skaidroja, ka Soleimani bijis bīstams, jo aktīvi izstrādāja plānus uzbrukt amerikāņu diplomātiem un karavīriem Irākā. Pēc tam Irāna raidījusi raķetes pret Irākā izvietotajām ASV armijas bāzēm: Ainasadā, kas atrodas uz rietumiem no Bagdādes, un Erbīlā Irākas ziemeļos. Savukārt 8. janvārī Irānas amatpersonu un ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumi būtiski mazināja saspīlējumu un veicināja naftas cenu samazināšanos.
