Marta beigās Eiropas Parlamenta deputāts no Spānijas Huans Fernando Lopess Agilars nosodīja likumu, kurš dod ārkārtējas pilnvaras Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna valdībai. Pēc eirodeputāta teiktā, absolūtas beztermiņa varas piešķiršana Orbānam nav nekas cits kā “parlamentārās demokrātijas apturēšana Ungārijā”, kas ir “absolūti nepieņemami”.
Taču, iespējams, tieši pateicoties izlēmīgumam un agrīnajai reakcijai, Ungārija epidēmijas maksimumu Eiropā pārdzīvoja ar salīdzinoši nelieliem zaudējumiem: 24. aprīlī šajā valstī bija konstatēti 2284 inficēšanās un 239 nāves gadījumi.
Agrīnā apsteigšana
Pirmie divi Covid-19 gadījumi Ungārijā tika fiksēti 4. martā, bet gatavošanos epidēmijai valdība sāka jau janvāra beigās. Tika izveidots operatīvais štābs iekšlietu ministra vadībā. Štābā tika iekļauti arī vadošie darbinieki no veselības aprūpes, tiesībsargājošajām, pretterorisma un cīņas pret stihiskām nelaimēm struktūrām.
Līdz 31. janvārim valstī bija gatavs rīcības plāns cīņai pret infekciju. Dienu vēlāk divos valsts cietumos tika noorganizēta medicīnisko aizsargmasku ražošana. Ieslodzītajiem tika noteiktas 12 stundu maiņas, un dienā cietumos tika saražots 20 tūkstoši masku, kuras pēc tam tika nogādātas valsts slimnīcās. Visus, kuri atgriezās valstī no Ķīnas, varas iestādes “iesēdināja” divu nedēļu karantīnā.
Pēc tam, kad Ungārijā parādījās pirmie inficētie, operatīvais štābs pārgāja uz ikdienas sanāksmju režīmu. Koronavīrusu uz Ungāriju atveda irāņu studenti, kuri atgriezās no brauciena uz dzimteni februāra beigās. Slimība jauniešiem noritēja vieglā formā, abi tika hospitalizēti. Nākamais inficēto vilnis nāca no Itālijas. Pirmais koronavīrusa izraisītais nāves gadījums Ungārijā oficiāli tika reģistrēts 15. martā. Apmēram tajā pašā lakā laikā sākās Covid-19 izplatīšanās valsts iekšienē.
Varas iestādes – gan centrālās, gan vietējās – reaģēja zibenīgi.
Visās pilsētās tika atcelti masu pasākumi, tostarp Ungārijas revolūcijas gadadienas svinības. Sākās Budapeštas transporta regulāra dezinfekcija. Pēc štāba rīkojuma tika atbrīvotas gultas slimnīcās, tika atceltas operācijas un procedūras, kas nebija steidzamas. Budapeštas zooloģiskais dārzs un botāniskais dārzs, kā arī populārie termālie spa centri tika slēgti apmeklētājiem.
Nav īstais laiks jokiem un fantāzijām
Ārkārtējās situācijas režīms Ungārijā tika pasludināts 11. martā. Tobrīd valstī bija tikai 13 inficētie un Covid-19 vēl nebija aiznesis nevienu dzīvību. Valdība uzreiz brīdināja, ka runa ir par to, ka ierobežošanas pasākumi turpināsies “nevis nedēļas, bet drīzāk pat vairākus mēnešus”. Un ka šie pasākumi var turpināties tik ilgi, cik būs nepieciešams efektīvai epidēmijas ierobežošanai.
Tika noteikts aizliegums iekštelpās pulcēties vairāk nekā simt cilvēkiem, atcelti daudzi koncerti un sporta sacensības, slēgti teātri un kinoteātri. Augstskolām tika ieteikts pāriet uz attālinātu mācību režīmu. Drīz tika nolemts slēgt arī skolas. Bērnudārzi daļēji turpināja darbu. Restorāni, bāri, kafejnīcas un lielākā daļa veikalu jāslēdz trijos pēcpusdienā. Pēc šī laika drīkst strādāt tikai pārtikas veikali un aptiekas.
Ungārijas robežas arī tika slēgtas – iebraukšana valstī ārkārtējās situācijas apstākļos atļauta tikai pilsoņiem. Valdība aicināja līdzpilsoņus būt maksimāli atbildīgiem. Lai iedzīvotāji saprastu, ka tagad nav īstais laiks jokiem, skepsei un fantāzijām, policija par nepatiesas informācijas izplatīšanu aizturēja 30 gadus vecu blogeri no Budapeštas. Kratīšanā viņa dzīvoklī likumsargi atrada un atsavināja nelielu narkotiskās vielas partiju. Neilgi pirms tam aizturētais bija ievietojis “YouTube” videomateriālu ar nepatiesu informāciju par to, ka valdība gatavojas noteikt Budapeštā komandantstundu, vēsta Ungārijas ziņu portāls “Index”.
Ārkārtējas pilnvaras premjerministram
Jaunais likums par cīņu ar koronavīrusu, kuru Ungārijas parlaments pieņēma 30. martā, piešķir valdībai bezprecedenta pilnvaras. Viktors Orbāns ieguvis tiesības faktiski vadīt valsti vienpersoniski, izdodot rīkojumus, un uz nenoteiktu laiku, vēsta CNN.
Uz ārkārtējās situācijas laiku Ungārijā atceltas vēlēšanas un referendumi. Premjerministrs var apturēt vairāku likumu darbību un veikt citus pasākumus pilsoņu aizsardzībai. Likums arī paredz cietumsodu līdz pieciem gadiem par melīgas informācijas izplatīšanu par pandēmiju, bet līdz astoņiem gadiem – par ierobežošanas pasākumu neievērošanu.
Vairāk nekā desmit ES dalībvalstis 8. aprīlī parakstīja kopīgu paziņojumu, kurā izteiktas bažas par to, ka pastāv “risks, ka varētu tikt pārkāpti likuma varas, demokrātijas un pamattiesību principi saistībā ar dažu ārkārtējo pasākumu pieņemšanu”. Tiesa, vēstulē Ungārija netiek pieminēta, un parakstītājiem pievienojusies arī Orbāna valdība.
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena izteica kritiku jau konkrēti Ungārijai. Nenoliedzot to, ka ES valstīm var būt nepieciešami ārkārtēji pasākumi cīņai ar pandēmiju, fon der Leiena uzsvēra, ka daži pasākumi aizgājuši par tālu un viņu īpaši satrauc situācija Ungārijā.
Kritikai no ES puses Ungārijas valdība kategoriski nepiekrīt,
jo likums neaptur parlamenta darbu, bet, gluži pretēji, piešķir parlamentam līdz ar konstitucionālo tiesu plašākas pilnvaras, lai uzraudzītu valdības darbību ārkārtējās situācijas laikā.
Оrbāns paziņoja, ka Brisele “pārāk daudz domā par Ungāriju tā vietā, lai domātu par vīrusu”. “Viņi tur, Briselē, sēž savā burbulī un saka mums, kas mums jādara. Mums nevar būt nekā svarīgāka par dzīvību glābšanu. Tas prasa sadarbību un vienotību,” asi atbildēja Ungārijas premjers.
