Orbans bija ieradies Briselē, lai Eiropas Savienības (ES) institūciju vadītājiem skaidrotu Ungārijas rīcību, ceļot žogu uz robežas ar Serbiju un nelaižot iebraucējus Budapeštas dzelzceļa stacijā. Pēc tikšanās Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētājs sacīja, ka nacionālais egoisms pašreiz ir lielākais drauds Šengenas zonai un aicināja Ungāriju meklēt kopīgu risinājumu ar citām valstīm.
Ierodoties Briselē, ar skaļiem izteikumiem pazīstamais Ungārijas premjers Orbans paziņoja, ka viņa valsts iedzīvotāji ir baiļu pilni, jo redz, ka Eiropas līderi nespēj tikt galā ar bēgļu pieplūdumu. Tādēļ nevienam nebūtu jāvaino Ungārija par to, ka tā dara visu, lai aizsargātu savu un līdz ar to arī Šengenas ārējo robežu no nekontrolētas cilvēku plūsmas.
Orbans atsaucās uz nesen pabeigto žogu uz Ungārijas un Serbijas robežas, par ko Brisele plaši kritizēja viņa valdību. Tāpat Ungārijas premjers norādīja, ka neviens imigrants nevarēs doties uz citu Eiropas valsti bez reģistrācijas, jo to paredz Eiropas noteikumi. Tomēr Orbans piebilda, ka bēgļi lielā mērā nav viņa valsts problēma.
"Tā nav Eiropas problēma. Tā ir Vācijas problēma. Neviens negrib palikt Ungārijā, līdz ar to mums nav problēmu ar tiem, kuri vēlētos palikt Ungārijā. Neviens negrib palikt nedz Ungārijā, nedz Slovākijā, Igaunijā vai Polijā. Viņi visi vēlas doties uz Vāciju. Mūsu darbs ir tikai viņus reģistrēt. Tādēļ, ja Vācijas kanclere uzstāj, ka neviens nevar pamest Ungāriju bez reģistrācijas, mēs viņus reģistrēsim. Tas ir pienākums," teica Orbans.
Savukārt EP priekšsēdētājs Martins Šulcs, kurš pēc tautības ir vācietis, atzina, ka diskusijas ar Orbanu ir bijušas smagas.
Šulcs uzsvēra, ka brīvā pārvietošanās Šengenas zonā šobrīd ir apdraudēta un nacionālais egoisms tagad esot lielākais drauds Eiropai.
"Ja mēs sadalīsim 500 000 bēgļu starp 507 miljoniem Eiropas Savienības iedzīvotāju, tā nebūs problēma. Ja mēs koncentrēsim visus bēgļus dažās valstīs, tā būs problēma. Tādēļ Eiropas solidaritāte ir ārkārtīgi būtiska, lai atrastu risinājumu šai problēmai. Un es esmu vēlreiz aicinājis Ungārijas premjeru palīdzēt rast šo risinājumu," teica Šulcs.
Viņš uzsvēra, ka Eiropai ir jāspēj radīt legālās imigrācijas mehānisms, kā arī patvērums tiem, kuri bēg no kara. Savukārt tie, kuri nekvalificējas bēgļa statusam, būtu aktīvāk jāizraida. EP priekšsēdētājs arī piebilda, ka jaunnedēļ Eiropas Komisija, visticamāk, nāks klajā ar jauniem priekšlikumiem pastāvīgam mehānismam bēgļu izvietošanai Eiropas valstīs. Neoficiāli tiek runāts par 160 000 cilvēku izvietošanu dažādās valstīs.
Tomēr Ungārijas premjers sacīja, ka par bēgļu sadalīšanu pa valstīm var runāt tikai kopā ar ārējo robežu aizsardzību. Citādi cilvēkiem tiktu sūtīts nepareizs signāls, piebilda Orbans.
"Mūsu morālais un cilvēciskais pienākums ir pateikt: “Lūdzu nebrauciet. Turcija ir droša valsts. Kādēļ jums no tās būtu jābrauc uz Eiropu?
Šis ceļš ir riskants un mēs nevaram garantēt, ka varēsim jūs pieņemt.” Tā ir mūsu morālā atbildība, jo mēs negribam pievilt cilvēku cerības. Turcija ir droša valsts, Serbija ir droša valsts. Ir daudz drošu valstu starp Eiropu un kara reģioniem. Tādēļ ģimenēm un bērniem ir labāk palikt tur," sacīja Ungārijas premjers.
Šulcs gan uzsvēra, ka bēgļi ir spiesti doties uz Eiropu, jo Sīrijas pierobežas valstīs to skaits ir milzīgs un starptautiskā kopiena nedod solīto naudu viņu uzturēšanai. Vēlāk arī Eiropadomes vadītājs Donalds Tusks sacīja Orbanam, ka īstiem kristiešiem būtu jāpalīdz cilvēkiem, kuri nonākuši grūtībās, lai kāda būtu viņu tautība vai reliģija.
Tikmēr prestižā izdevuma “Financial Times” rīcībā esošā informācija liecina, ka Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers gatavojas nākamnedēļ nākt klajā ar prasību ievērojami palielināt to patvēruma meklētāju skaitu, kuri solidāri jāsadala starp visām Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Komisija vēlas, lai uz citām dalībvalstīm tiktu pārvietoti 160 000 patvēruma meklētāju, kas ieradušies Itālijā, Grieķijā un Ungārijā. Šo priekšlikumu izskatīs 14.septembrī gaidāmajā bloka tieslietu un iekšlietu ministru ārkārtas sanāksmē Briselē.
