Orbans nepārprotami lika saprast, ka nelegālie imigranti vistiešākajā veidā veicina jaunu terorisma draudu rašanos Eiropā, tādējādi Ungārijas valdībai ir visas tiesības veikt jebkādus pretpasākumus, lai ierobežotu patvēruma meklētāja centienus iekļūt valstī.
Orbans aicināja arī Eiropas Savienību neizturēties tik vieglprātīgi pret šo jautājumu un uzsākt daudz stingrākus pasākumus, lai cīnītos ar šo izaicinājumu.
Šajā gadā Ungārijā ir ieradušies jau 80 000 tūkstoši bēgļu, lielākoties no Sīrijas, Afganistānas, Irākas, kā arī no Kosovas. Šis bēgļu skaits ir gandrīz divreiz lielāks nekā pērn.
Lai ierobežotu patvēruma meklētāju plūsmu, Budapešta pat ir sākusi četrus metrus augsta žoga būvniecību uz robežas ar Serbiju, ko ir ieplānots pabeigt līdz gada beigām. Šāda Ungārijas valdības rīcība ir radījusi neizpratni pārējās Eiropas Savienības dalībvalstīs, vai tai tiešām ir nepieciešams veikt tik stingrus nelegālās imigrācijas ierobežojošos pasākumus. Tās kaimiņvalsts Serbija, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācija šo Ungārijas ieceri asi kritizēja.
Taču Ungārija tai izteikto kritiku ir ignorējusi, un tās parlaments jau ir veicis vairākus pretpasākumus, saīsinot patvēruma meklētāju pieprasījuma izskatīšanas termiņus. Tuvākajā laikā Ungārija plāno uzsākt noraidīt nelikumīgo ieceļotāju pieprasījumus no trešajām valstīm, kuras ir atzīstas par drošām.
Uz to, ka Ungārija arī turpmāk ieņems daudz stingrāku nostāju attiecībā pret visiem nelegālajiem imigrantiem, savā uzrunā Rumānijā paziņoja Orbans.
Viņš norādīja, ka nav iespējams starp visiem bēgļiem nodalīt, kurš rada vai nerada draudus drošībai, tādējādi uzsverot, ka pastāv vairāk nekā acīmredzama saikne starp tiem, kas ieraastos Eiropā un terorisma izplatību.
Orbans, kā viņš pats paskaidroja, vēlas aizsargāt eiropiešu intereses, lai Eiropa arī turpmāk paliktu eiropiešiem, taču, lai to izdarītu, viņam ir nepieciešama arī citu palīdzību, ar ko bija domāts pārējo Eiropas Savienības dalībvalstu atbalsts.
Ungārijas premjerministrs izmantoja arī dažādus statistikas datus, norādot, ka bezdarba un noziedzības līmeņa paaugstināšanos rietumvalstīs ir veicinājuši tieši bēgļi.
Kamēr Eiropa par visu augstāk turēs un ievēros cilvēktiesības, kas kalpo kā pamudinājums visiem nelegālajiem patvērumu meklētājiem no Āfrikas un Tuvajiem Austrumiem, tikmēr tie izvēlēsies Eiropu par savu galamērķi, apgalvoja Orbans.
Arī viņš iestājas par stipru un vienotu Eiropu, taču pašreizējā situācijā viņš uzskata, ka Eiropas Savienības nedara pietiekami daudz, lai mazinātu draudus, kas nāk no nelegālās imigrācijas.
Jau ziņots, ka Eiropā lielā bēgļu plūsma tiek saistīta ar nerimstošajiem konfliktiem gan Sīrijā, gan daudzās Āfrikas valstīs. Taču šo procesu vēl sarežģītāku padara arī kontrabandisti, kuri, īpaši Lībijas krastos, par bargu naudu pārdod vecas laivas glābiņu meklējošajiem un cilvēku pilnas sūta tās ūdeņos.
Tagad dalībvalstis spriež par bēgļu solidāro izmitināšanu, bet par Eiropas Komisijas piedāvājumu divos gados uzņemt 60 000 kompromisu aizvien nevar panākt. Saskaņā ar jaunāko vienošanos tagad šis skaits ir sarucis līdz 54 000.
Latvijas valdība jūlija sākumā vienojās divu gadu laikā uzņemt 250 patvēruma meklētājus. Lai arī iepriekš izskanēja, ka pirmos bēgļus Latvija varētu uzņemt rudenī, šobrīd izskatās, ka tas nenotiks ātrāk kā ziemā.
