Nedaudz negaidīti Orbāns šoreiz uzrunu teica nevis galvaspilsētā Budapeštā, bet kādā pilsētā valsts rietumu daļā. Viņš kā galvenās problēmas reģionā minēja karu kaimiņvalstīs, finanšu krīzi un ekonomisko lejupslīdi ES, kā arī migrantu iebrukumu dienvidos. Šādā situācijā varot palīdzēt tikai vienotība, un par to atgādina 1956. gada notikumi.
Ungārijas premjers uzsvēra, ka visiem, kas šauj uz Ungāriju no ēnas vai no Briseles augstumiem, būšot līdzīgs liktenis.
Orbāna izteikumi nav negaidīti, jo viņš jau iepriekš asi kritizējis ES politiku un ir vienīgais līderis blokā, kurš nav skaidri nostājies Ukrainas pusē tās cīņā ar Krievijas iebrucējiem. Iespējams, šādā veidā viņš cenšas stiprināt savas "nācijas aizstāvja" pozīcijas laikā, kad valdība saskaras ar pieaugošu spiedienu, ko rada pastāvīgie skolotāju un studentu protesti. Pedagogi pieprasa lielākas algas un labākus darba apstākļus.
KONTEKSTS:
1956. gada rudenī padomju gaisa spēki bombardēja Ungārijas galvaspilsētu Budapeštu, un uz to devās padomju karavīri, kuru uzdevums bija apspiest sacelšanās mēģinājumu pret komunistisko režīmu. Budapeštā iebrauca vismaz 100 tanku, savukārt visā valsts teritorijā tika izvietotas karaspēka vienības, kurām bija jācīnās pret Ungārijas spēkiem. Iebrukums bija atbilde premjerministra Imres Naģa vadītajai kustībai, lai panāktu neatkarību un politisku brīvību. Ungārijas Komunistiskās partijas politbirojs, kas sākotnēji bija paudis vēlmi runāt par padomju spēku izvešanu no valsts, savas domas mainīja un vērsās pret dumpiniekiem.
Padomju militārā atbilde bija ātra un postoša. Budapeštā vien tika nogalināti apmēram trīs tūkstoši cilvēku, savukārt vēl 200 tūkstoši ungāru aizbēga uz Rietumiem, kur meklēja politisko patvērumu.
Nemieru sākums — 23. oktobris — Ungārijā tagad ir valsts svētki.
