Līdz šim viņš diezgan veiksmīgi piekopis savdabīgu ārpolitikas stilu, būvējot attiecības ar lielajiem ģeopolitiskajiem spēlētājiem ārpus Eiropas – ar Krieviju un Ķīnu. Taču karš Ukrainā licis izdarīt izvēles, kurām Ungārijas premjers nav bijis gatavs.
Orbāna ģeopolitiskie sapņi vienmēr bijuši lieli. Dalība Eiropas Savienībā (ES) un nauda no Briseles. Un arī īpaši labas attiecības ar Maskavu un Pekinu. Briseli viņš ir kritizējis daudz, bet Maskavu un Pekinu – nekad.
Orbānu draudzības meklējumus vada gan pragmatiski apsvērumi – no kurienes nāk nauda, gāze un citi labumi, gan arī ideoloģiski – kā, piemēram, nepatika pret liberālismu. Līdz šim draudzība ar Maskavu atbilda šiem abiem kritērijiem.
Taču karš Ukrainā piespiedis Orbānu izdarīt grūtu izvēli – starp Maskavu un vienīgajiem draugiem Eiropas Savienībā – Višegradas četrinieku (šajā apvienībā ietilpst Polija, Ungārija, Čehija un Slovākija), it īpaši Poliju.
“Orbānam tagad ir ļoti sliktas attiecības ar viņa bijušajiem sabiedrotajiem Polijā. Viņš ir vēl vairāk izolēts Eiropas Savienībā un arī starptautiski,” secina Ungārijas Eiropas biedrības priekšsēdētājs Ištvāns Hegedūss.
Orbāns palicis bez Polijas atbalsta brīdī, kad attiecības ar Briseli solās pasliktināties vēl vairāk. Eiropas Komisija paziņojusi, ka iedarbinās spēcīgu jaunu mehānismu, lai samazinātu finansējumu Ungārijai par tiesiskuma standartu graušanu.
Kā raksta žurnāls “The Economist”, miljardiem eiro, ko ES katru gadu sūta Ungārijai, lielākoties ir nonākuši “Fidesz” atbalstītāju rokās. Saskaņā ar ES krāpšanas izmeklēšanas aģentūras OLAF datiem, Ungārijā notiek vislielākā krāpniecība ar Eiropas naudām.
Orbāna draugi un radinieki ir kļuvuši bagāti, bet uzņēmēji, kas to kritizē, zaudē savu bagātību. Tagad šī naudas plūsma no Briseles var apstāties.
“Ungārijas ekonomika ir katastrofālā situācijā. Ungārijai ir ļoti nepieciešama nauda. Orbāns uzskata, ka viņam ir jānodrošina citi naudas avoti – tāpēc attiecības ar Krieviju un arī attiecības ar Ķīnu viņam ir tik svarīgas ārpolitikā.
Kamēr durvis uz Krieviju šobrīd veras ciet, Ķīna joprojām paliek pozitīvs partneris Ungārijai,” spriež domnīcas “Political Capital” vecākais analītiķis Bulču Hunjadi.
Tā nu no Orbāna lielajiem ģeopolitiskajiem draugiem atliek vienīgi Pekina. Izdzinis no valsts Centrāleiropas universitāti, ko viņš dēvēja par “Sorosa augstskolu”, Orbāns gatavojās Budapeštā atvērt Ķīnas universitāti. No Ķīnas Komunistiskās partijas acīmredzot Orbāns baidās mazāk nekā no Sorosa.
Taču pagaidām universitātes atvēršana ir iesaldēta. Orbāna lielie ģeopolitiskie sapņi vismaz šobrīd Orbānu noveduši pie pēdējo draugu zaudēšanas Eiropā un arvien lielākas starptautiskas izolācijas.
