Ungārijas premjera Orbāna izteikumi par to, ka ungāri un daudzi citi eiropieši nevēlas kļūt par "jauktās rases" iedzīvotājiem, turpina izsaukt kritiskas reakcijas. Šos vārdus Orbāns sacīja savā tradicionālajā uzrunā kaimiņos esošās Rumānijas Transilvānijas reģionā, kur dzīvo ievērojami liela ungāru kopiena.
Orbāns sacīja, ka dažādu Eiropas tautību pārstāvji labprāt vēlas sajaukties savā starpā, bet nevēloties to darīt ar citu rasu pārstāvjiem.
"Pašlaik ir karš, enerģētikas krīze un notiek cīņa ar inflāciju. Tas viss aizmiglo mūsu skatienu. Tas novērš mūsu uzmanību no jautājumiem par dzimti un migrāciju. Patiesībā šie ir centrālie nākotnes jautājumi. Pašlaik mēs mēģinām izcīnīt lielu vēsturisku cīņu ap demogrāfiju, migrāciju un dzimti. Tieši tas ir uzlikts uz kārts cīņā starp labējiem un kreisajiem," sacīja Orbāns.
Ungārijas premjers ne reizi vien ir runājis par migrāciju, it sevišķi no musulmaņu valstīm, un iespējamiem draudiem, ko tā, viņaprāt, varētu nest. Tomēr līdz šim viņš neesot lietojis vārdu "rase", norādījuši vietējie eksperti.
Šie izteikumi izraisīja asu reakciju no dažādām ebreju organizācijām, tostarp tām, kas pārstāv holokaustu pārdzīvojušo cilvēku intereses. Tās norādīja, ka Ungārijas premjera izteikumi skaidri atgādina nacisma ideoloģiju.
Starptautiskā Aušvicas komiteja nodēvēja Orbāna runu par "stulbu un bīstamu" un mudināja Eiropas Savienību turpināt distancēties no šī politiķa.
Ebreju organizācijas nav vienīgās, kam nav pieņemami jaunākie Orbāna izteikumi. Nedēļas sākumā atlūgumu iesniedza arī viņa padomniece Žuža Hegedīša. Atlūguma rakstā viņa sacīja, ka Orbāna vārdi ne ar ko neatšķiras no nacisma ideologu sacītā.
Tomēr oficiālā Eiropas Komisijas reakcija līdz šim ir bijusi piesardzīga. Tās runasvīrs Ēriks Mamērs vien atgādināja par Eiropas Savienības vērtībām.
"Kā jūs labi zināt, mēs nekad nekomentējam to, ko saka Eiropas politiķi. Ir skaidrs, ka Eiropas Savienība balstās uz noteiktām vērtībām, kas ir aprakstītas mūsu pamatlīgumos. Un mēs īstenojam politiku, kas atbilst šīm vērtībām un pamatlīgumiem," atzīmēja Mamērs.
Ir skaidrs, ka pēc šādiem Orbāna izteikumiem Briselei būs grūtāk vienoties ar Budapeštu par nosacījumiem, uz kādiem varētu izmaksāt apjomīgas summas no ekonomikas atveseļošanas fonda.
Pašreizējā ekonomiskajā situācijā Orbāna valdībai šī nauda būtu ļoti vajadzīga.
Kā zināms, Ungārija bija arī vienīgā valsts, kas šonedēļ Briselē balsoja pret kopējo Eiropas Savienības mērķi samazināt gāzes patēriņu par 15%.
Turklāt minētajā uzrunā Orbāns izdarīja netiešu mājienu uz gāzes kamerām koncentrācijas nometnēs. Ungārijas premjers sacīja, ka viņam neesot skaidrs, kā šī lēmuma izpilde tikšot kontrolēta, kaut gan pagātne liecinot, ka vācieši spējot atrast tam jaunus veidus.
Opozīcijas premjera kandidāts Pēters Marki-Zajs nesen notikušajā protesta akcijā sacīja, ka pašreizējā valdība rīkojas pretrunā ar tās priekšvēlēšanu solījumiem un ungāru interesēm.
Viņš norādīja: "Ja viņš pievienotos Eiropas Prokuratūrai, ja viņš sagatavotu mūs eiro ieviešanai, ja viņš būtu gatavs cīnīties pret korupciju, tad nauda no Eiropas Savienības varētu nonākt Ungārijā. Bet tā vietā Viktors Orbāns ir izvēlējies rīkoties pretēji Ungārijas iedzīvotāju interesēm."
Protesta akcija tika rīkota, lai iebilstu pret milzīgā ātrumā pieņemto lēmumu mainīt nodokļu sistēmu un atteikties no mazajiem uzņēmējiem un pašnodarbinātajiem labvēlīgām likmēm.
Akcijā piedalījās arī skolotājs Zoltāns Gemesi, kurš sacīja: "Valdība pašlaik plāno tādus taupības pasākumus, ka iedzīvotāji tos vairs nevar izturēt. Piemēram, nodokļu izmaiņas – arī skolotājiem ir tik zemas algas, ka ir grūti izdzīvot. Tādēļ mums ir jāiet ielās un jāsaka, ka šādi turpināties vairs nedrīkst."
Savukārt Ungārijas premjers turpina noraidīt jebkādu kritiku par savas valdības īstenoto politiku. Nodokļu izmaiņas esot nepieciešamas, lai izskaustu slēpto nodarbinātību. Savukārt par antisemītu vai rasistu viņu nevarot uzskatīt, jo Orbāna valdība esot gadiem ilgi atbalstījusi ebreju organizācijas.
