Jaunās prasības, visticamāk, ir kārtējais Ungārijas valdošo spēku mēģinājums vērsties pret miljardiera Džordža Sorosa finansētajām nevalstiskajām organizācijām.
Par spīti vietējiem un starptautiskiem protestiem Ungārijas parlaments atbalstīja jaunu likumu, kas uzliek striktas prasības nevalstiskām organizācijām. Jebkurai grupai, kas saņem vismaz 21 000 eiro gadā no ārvalstīm, būs pienākums īpaši reģistrēties un pēc tam katras publiskās parādīšanās reizē norādīt, ka tā saņem atbalstu no ārzemēm.
Šis likums atgādina 2012. gadā Krievijā ieviesto prasību visām nevalstiskajām organizācijām, kas saņem naudu no ārzemēm, reģistrēties kā ārvalstu aģentiem. To savā vēstulē Ungārijas parlamenta priekšsēdētājam maijā norādīja arī Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks.
Muižnieks mudināja parlamentu noraidīt jauno likumu, jo tas ir pretrunā ar starptautiskiem cilvēktiesību standartiem. Turklāt tas, ka kāda iestāde saņem naudu no ārvalstīm, vēl nenozīmē, ka tā pārstāv svešas vai valstij naidīgas intereses, uzsvēra Muižnieks.
Tomēr Ungārijas deputāti gandrīz nav ņēmuši vērā nedz viņa, nedz arī citu izteikto kritiku, lai gan pēc Venēcijas komisijas atzinuma daži no pantiem tika laboti.
Ungārijas premjers Viktors Orbāns uzsver, ka jaunās prasības ir nepieciešamas, lai cīnītos ar naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu, kā arī lai nodrošinātu lielāku caurskatāmību.
Tomēr organizācijas “Amnesty International” Eiropas direktors Džons Dalhaizens ir pārliecināts, ka šim likumam nav nekādas saistības ar caurskatāmību. Tas esot skaidrs mēģinājums diskreditēt nozīmīgākos nevalstiskā sektora spēlētājus.
Raidsabiedrība BBC norāda, ka likums lielā mērā ir vērsts pret tādām organizācijām kā “Transparency International”, Ungārijas Helsinku komiteju un Pilsonisko brīvību savienību. Pēdējā no pieminētajām organizācijām jau ir paziņojusi, ka nepildīs jaunā likuma prasības. Un, ja tā tiks aizvērta, tad Pilsonisko brīvību savienības pārstāvji sola vērsties Ungārijas Konstitucionālajā tiesā un vēlāk arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
Šis nav pirmais Orbāna un viņa pārstāvētā politiskā spēka mēģinājums vērsties pret ungāru izcelsmes amerikāņu miljardieri Džordžu Sorosu un ar viņu saistītajām organizācijām. Soross gadiem ilgi atbalsta dažādu nevalstisko organizāciju darbību ar mērķi palīdzēt izveidot brīvu un atvērtu sabiedrību postkomunistiskās valstīs. Tomēr Orbāns lielā mērā uzskata Sorosu par savu ideoloģisko pretinieku.
Nesen Ungārijas parlaments apstiprināja vēl vienu plaši kritizēto likumu, kas var novest pie Sorosa nodibinātās un atbalstītās Centrāleiropas Universitātes slēgšanas vai pārcelšanās uz citu valsti. Tāpat valstī ir noslēgusies tā dēvētā sabiedriskā konsultācija. Tās mērķis bija noskaidrot iedzīvotāju viedokli par to, vai viņi atbalsta “Briseles birokrātu” uzlikto prasību uzņemt Ungārijā bēgļus no citām valstīm. Iedzīvotājiem uzdotais jautājums tika plaši kritizēts kā ļoti tendenciozs.
