Komisāra kandidātu publiskās uzklausīšanas, kurās Eiropas Parlaments pārliecinājās par to piemērotību attiecīgajiem amatiem, norisinājās no 30. septembra līdz 8. oktobrim Briselē. Tomēr jaunās Eiropas Komisijas sastāva apstiprināšana aizkavējās, jo deputāti trīs komisāru kandidātus pieprasīja aizvietot un bija jārīko jaunas uzklausīšanas. Pagājušajā nedēļā process beidzot noslēdzās, un šo trešdien Eiropas Parlaments balsos par jauno Eiropas Komisijas sastāvu.
Savu kandidātu līdz piektdienas pusnaktij tā arī nepiedāvāja Lielbritānija, tādēļ Briselei vēl jāpaveic darbs, lai jaunā komisija būtu darboties spējīga bez britu pārstāvja. Jaunu kandidātu uz Iekšējā tirgus komisāra amatu nācās izvirzīt Francijai, kas piedāvāja šo amatu ieņemt Terijam Bretonam. Jauns kandidāts uz transporta komisāres portfeli bija jāvirza arī Rumānijai, kas šim amatam izvirzīja Adinu Joanu Volanu.
Eiropas Parlaments iepriekš noraidīja arī Ungārijas virzīto kandidātu uz kaimiņattiecību un paplašināšanās komisāra amatu - Lāslo Tročāņi, norādot uz interešu konfliktu. Šim amatam tagad tika virzīts bijušais Ungārijas vēstnieks Eiropas Savienībā Olivers Varhelji.
Komisāra amata kandidāts ierosinājis pazemināt Turcijas statusu attiecībās ar bloku no Eiropas Savienības kandidātvalsts uz stratēģisko partneri. Tāpat viņš pauda vēlmi panākt, ka pirms nākamgad maijā Zagrebā gaidāmā Eiropas Savienības un Rietumbalkānu samita tiek apstiprinātas ilgi atliktās iestāšanās sarunas ar Ziemeļmaķedoniju un Albāniju.
„Sava mandāta laikā vēlos stiprināt Eiropas lomu drošības, stabilitātes un labklājības veicināšanā tās izaicinošajā un mainīgajā kaimiņu reģionā. Vēlos atbalstīt ilgtspējīgu ekonomisku attīstību, spēcīgas demokrātiskās institūcijas, likuma varu un pamatbrīvības. Mums vajag nodrošināt to, lai neviens nepaliktu aiz muguras. Ja mēs nepieņemsim mūsu atbildību, citi ieņems mūsu vietu. Mums jāsaprot atšķirīgā realitāte un apstākļi, ar kādiem mūsu kaimiņi saskaras. Mums viņi jāatbalsta ar sīki izstrādātiem risinājumiem. Rietumbalkāniem ir skaidra iestāšanās perspektīva, un mūsu darbs ir palīdzēt īstenot šo iespēju, un tas ir mūsu pašu stratēģiskajās interesēs,” norādīja Varhelji.
Daudzi deputāti pauda bažas, ka Varhelji Eiropas Komisijā aizstāvēs Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna viedokli. Eiroparlamenta deputāti atgādināja, ka Orbāns pagājušajā mēnesī Turcijas un Azerbaidžānas līderiem sacījis, ka gadījumā, ja Ungārija iegūs paplašināšanas komisāra portfeli, Ungārija būs priecīga būt šo valstu rīcībā, lai palīdzētu ar to centieniem.
Tomēr Varhelji rakstiskajā atbildē Eiroparlamenta deputātiem uzstāja, ka viņu nesaista un neietekmēs nevienas valsts premjerministra vai citu valdības pārstāvju paziņojumi vai nostāja.
Tikmēr pats Orbāns norādījis, ka Varhelji stāšanās paplašināšanas komisāra amatā ir lielākais Ungārijas diplomātiskais panākums pēdējo desmit gadu laikā. Pēc Orbāna domām, nākamos piecus gadus tieši šis komisāra portfelis būs visnozīmīgākais. Viņš arī piebilda, ka lielākā daļa ungāru vēlētos, lai valsts loma Eiropas Savienībā pieaugtu. Premjers Varhelji raksturojis kā izcilu Ungārijas patriotu un labu eiropieti.
Orbāna un Briseles attiecības joprojām ir saspīlētas. Janvārī varētu tikt izlemts Orbāna vadītās partijas „Fidesz” liktenis Eiropas Tautas partijā, iespējams, to izslēdzot. Uz to norādījis jaunievēlētais Eiropas Tautas partijas prezidents Donalds Tusks.
Eiropas Tautas partija jau ilgāku laiku apsver jautājumu par „Fidesz” izslēgšanu, tādējādi reaģējot uz partijas izvērsto kampaņu pret līdzšinējo Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru, kuru Orbāns apsūdzējis nelegālās imigrācijas veicināšanā.
Pirms balsojuma par jauno komisijas sastāvu vēl plānotas debates ar Eiropas Komisijas prezidenti Urzulu fon der Leienu, kurās viņa iepazīstinās ar ierosināto komisāru kolēģiju un jaunās komisijas darba programmu. Ja deputāti jauno komisiju ievēlēs, tā oficiāli sāks darbu 2019. gada 1. decembrī.
