Ungārijas ārlietu ministrs: ES bēgļu politiku raksturo liekulība un politkorektums

Neviens nedrīkst Ungārijai norādīt, vai un cik bēgļi tai ir jāuzņem, un Eiropas Savienības (ES) politiku šajā jautājumā bieži raksturo liekulība un politkorektums, intervijā LTV raidījumam "Pasaules panorāma" neslēpj Ungārijas ārlietu ministrs Peters Sijārto. Dubultos standartus viņš piesauc, arī komentējot ES politiku attiecībās ar Krieviju - kas esot atļauts Vācijai un citām valstīm, nav atļauts Ungārijai.

Pārkāpuma procedūra - antieiropeiska šantāža

Ungārija nule kā uzņēmusies Višegradas grupas prezidentūru. Šajā valstu grupā ietilpst Polija, Čehija, Slovākija un Ungārija. Tās raksturo atšķirīga nostāja migrācijas jautājumā. Savukārt ES tās kritizē – īpaši Ungāriju un Poliju – par nostāju migrācijas jautājumā. Kritika skan arī par konstitucionālās kārtības izmaiņām ar zināmām autoritārisma tendencēm attiecībā uz mediju pārraudzību un tiesu varu. Ungārijai pārmesta arī vēršanās pret Sorosa finansēto Centrāleiropas Universitāti un pat vēlme sadarboties ar Krieviju.

LTV: Vai iespējams, ka vismaz daļēji pašreizējās Ungārijas valdības popularitāte gūta, pateicoties valsts neērtajai nostājai migrantu jautājumā? Ungārija bija arī viena no valstīm, kuru nosodīja migrācijas komisārs [Dimitrs] Avromopuls par atteikšanos pieņemt migrantus pārvietošanas shēmas ietvaros.

Sijārto: Starptautiskā likumdošana nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz drošu dzīvi, taču tā nenosaka, ka var brīvi izvēlēties valsti, kurā vēlas dzīvot. Turklāt vēl pa ceļam uz to pārkāpjot virknes citu valstu robežas.

No paša sākuma skaidri paudām, ka mums nav pieņemamas nekādas obligātās kvotas. Tāpat paudām, ka mums pirmajā vietā ir Ungārijas un ungāru drošība. Vēl no paša sākuma paudām, ka nevienam nelegālam migrantam nav tiesību ienākt Ungārijas teritorijā. Tādēļ mēs pielikām pūles, lai aizsargātu savu dienvidu robežu, kas turklāt ir ES un Šengenas zonas ārējā robeža. Šajā jautājumā neesam saņēmuši no ES nekādu atbalstu. Tehnisku atbalstu un personālu sniedza tikai Višegradas valstis: Polija, Čehija un Slovākija.

Bet ierosināto pārkāpuma procedūru uzskatu par vienkāršu šantāžu. Tā ir ļoti antieiropeiska.

Jūs pieminējāt komisāru Avromopulu. Zināt, - viņš bija Grieķijas aizsardzības ministrs laikā, kad Grieķija uzcēla sētu uz robežas ar Turciju. Tad Avromopuls teica medijiem, ka tas ir īstais veids, kā risināt masīvo nelegālās migrācijas plūsmu. Viņam bija šī nostāja 2014.gadā. Bet tagad viņš saka, ka nav pieņemams tas, ko darām mēs. Uzskatu tos par dubultiem standartiem. Tā ir antieiropeiska uzvedība un šantāža no Eiropas Komisijas (EK) puses.

Vai Ungārija nepieņem nekādus bēgļus vispār? Vai arī jūs tos neuzņemat konkrētās pārvietošanas programmas ietvaros?

Mēs neuzņemam nevienu, kas nelegāli ierodas Ungārijā un Eiropā. Protams, esam daļa no Eiropas patvērumu meklētāju sistēmas. Tādējādi, ja kāds ierodas Ungārijā un iesniedz patvēruma lūgumu, tad pastāv noteiktas procedūras, pēc kurām nosakām, vai konkrētais bēglis kvalificējas šādam statusam. Bet mēs nepieņemam nekāda veida spiedienu! Mēs nepieņemam, ka mums atņem šādas tiesības.

Uzskatām, ka tas ir tikai Ungārijas ziņā – izlemt, kam mēs ļaujam ierasties Ungārijā un kam – ne.

Starp citu, mēs arī uzskatām, ka tāpat ir tikai Latvijas ziņā izlemt jautājumu par statusu tiem, kas nelegāli ierodas Latvijā. Tas ir jūsu, nevis Briseles vai EK ziņā. Ciktāl mēs saprotam, jūs pieņēmāt lēmumu izbūvēt sētu uz robežas ar Krieviju. Daļēji tas jau paveikts. Kā saprotam, jums ir plāni veidot šādu sētu arī uz robežas ar Baltkrieviju. Tas ir jūsu ziņā un mēs par to neizteiksimies. Pretēji tam, kā Eiropas valstis izsakās par mūsu pasākumiem robežu aizsardzībai.

Citi mūs klusībā atbalsta

Intervijā Latvijas Televīzijai [Latvijas ārlietu ministrs Edgars] Rinkēviča kungs norādīja, ka varētu nepiekrist tādiem soļiem, kādus šobrīd sper Budapešta un Varšava, ja tas notiktu pie mums. No otras puses, viņš saka, ka nav pieņemams ES nopēlums pret atsevišķām valstīm. Jo vairāk tiks peltas tādas valstis kā jūsējā, jo lielāks apdraudējums visai ES vienotībai. Vai nevilšus esat tādējādi guvis negaidītu atbalstu mūsu ārlietu ministra personā?

Edgaram ir taisnība. Vienotība – ir lielākais ES spēks. Ar to nedrīkst riskēt. Mēs vienmēr piedzīvojam spiedienu debatēs, kurās Ungārijai, Čehijai, Slovākijai vai Polijai ir cits skatījums vai viedoklis? Tad vienmēr tiek teikts, ka mums ir jāpiekrīt, lai neapdraudētu vienotību. Taču tas nav demokrātiski! Kā tas nākas, ka vienmēr vienai un tai pašai valstu grupai ir jāpiekrīt citu valstu viedoklim, lai tikai nodrošinātu vienotību.

Patiesībā jāsaka, ka mums ir daudz atbalstītāju Latvijā. Bijām ļoti pateicīgi par 23 parlamenta deputātu pausto atbalstu Ungārijai pēc tam, kad EK ierosināja pārkāpuma procedūru.

Zināt, ļoti interesanti, ka, lai kur Eiropā es dotos, tiekoties ar ļaudīm un politisko grupu pārstāvjiem parlamentos, mums drīzāk pauž atbalstu.

Atbalsta arī mūsu atklātības politiku. Mūsu stratēģijas pamatā vienmēr bija tas, ka atklāti jārunā par ES problēmām un izaicinājumiem. Nevis aprakstoši, bet saukt lietas īstajos vārdos. Ja tā nedara, tad nav iespējams arī rast risinājumu.

Vai tas izskaidrojams ar politkorektumu? Proti, ja mediju nav klāt, tad vaļsirdīgās sarunās tiek pausts atbalsts. Savukārt, ja tur ir mediji, tad runas skan citādi?

Zīmīgi, ka, tiekoties visu 28 valstu ārlietu ministriem un debatējot par migrāciju, stingra nostāja ir tikai dažiem. Pārējie nesaka nekā vai arī saka kaut ko mērenu. Taču tikšanās gaitā viņi sūta mums īsziņas telefonā – “Jūs pateicāt ļoti labi!”. Pēc tikšanās viņi nāk klāt un saka – “Jums bija taisnība un kā gan pārējie uzdrīkstas runāt tādā veidā?!”

Piemēram, ļoti emocionāla bija pēdējā ministru tikšanās. Ļoti smagas debates. Līdzīgi kā 2015.gadā, kad Vācijas un Luksemburgas ministri bija vienā pusē, bet es un Austrija – otrā. Ļoti emocionāli. Pa pusei kliegšana. [ES augstā pārstāve Federika] Mogerīni kundze nejutās ērti šajā situācijā. Bet nākamajā dienā valstu pastāvīgie pārstāvji devās pie mūsu pastāvīgā pārstāvja, sakot – “Beidzot kāds to visu ir pateicis!”

Jā – tur noteikti ir politkorektums. Liekulība arīdzan.

Mūsu lielākais izaicinājums ir tas, ka, kolīdz aizsākam debates, tās strauji kļūst emocionālas. Bet, ja debates nenotiek racionāli, tad ir ļoti, ļoti grūti panākt risinājumu.

Ja varu minēt piemēru – mēs sakām, ka jāizvērtē Krievijai piemērotās sankcijas, lai saprastu, vai tās darbojas, vai ne? Tā vietā, lai celtu argumentus galdā par sankciju iedarbīgumu tādu un tādu iemeslu dēļ, vai arī par to, ka tās pamatotas ar to un to vai, ka tās jāpadara vēl stingrākas tāpēc un tāpēc, mūs nekavējoties uzskata par [Krievijas prezidenta Vladimira] Putina un Krievijas spiegiem un Eiropas vienotības lauzējiem.

Attiecībās ar Krieviju ES dalībvalstis ir nevienlīdzīgā situācijā

Bet jūs uzņēmāt Putinu oficiālā vizītē..

Jā, bet ne tikai mēs. Ir virkne tādu Eiropas valstu.

Bet jūs saprotat, ka citas Eiropas valstis ir aizdomīgāk noskaņotas, ja to dara Budapešta.

Zināt, mana problēma ir šāda – dubulti standarti.

Vai kāds šaubījās par Vācijas vai Nīderlandes, vai Austrijas politisko līderu rīcību? Kā gan iespējams, ka lielākās Rietumeiropas energokompānijas grasās būvēt gāzes vadu “Nordstream 2” ar krieviem? Ar „Gazprom”?

No energopiegāžu viedokļa mums iebildumu nav. Taču, kā gan iespējams, ka, dodoties uz Starptautisko ekonomisko forumu Sanktpēterburgā, vairāk ļaužu tur dzird runājam vācu, nevis krievu valodā? Arī oficiālos auto piešķir viens no lielākajiem Vācijas autoražotājiem.

Man nav problēmu to pieņemt, jo uzskatu, ka jāstiprina pragmatiska sadarbība starp Eiropas rietumiem un austrumiem. Taču, ja pret to iebildumu nav un lielās Rietumu kompānijas tikmēr turpina savu biznesu, tad kādēļ spiediens jāpiedzīvo mūsu delegācijai?!

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt