Sījārto uzsvēra abu valstu draudzīgās attiecības, ko apliecinot Ungārijas lēmums 2022. gada otrajā pusē uzņemties Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanu un atbalsts Latvijas kandidatūrai uz ANO Drošības padomes nepastāvīgās locekles statusu.
Ungārija nesen kļuva par pirmo Eiropas Savienības dalībvalsti, kas sāka izmantot Krievijā ražoto vakcīnu “Sputņik V” savu iedzīvotāju vakcinēšanai pret Covid-19. Šāds lēmums tika pieņemts, negaidot, kad Krievijas vakcīna būs apstiprināta lietošanai visā Eiropas Savienībā.
Sījarto intervijā Latvijas Televīzijai skaidro, ka Ungārija negribēja ilgi gaidīt Briseles apstiprinājumu un rīkojās, izvairoties vakcīnām piešķirt ideoloģisku un politisku kontekstu.
Saruna ar Ungārijas ārlietu ministru
Plašāku sarunu ar Ungārijas ārlietu ministru Pēteru Sījārto klausieties "Spotify":
“Mēs sapratām, ka Briseles vadītā centralizētā iepirkumu procedūra ir daudz lēnāka, nekā tai vajadzētu būt. Domāju, ka Latvijai ir līdzīga pieredze, saņemot mazāk vakcīnu, nekā gaidījām. Tas ir cilvēku dzīvības jautājums. Ja dienā mirst vairāk nekā 100 cilvēku, ja Ungārijas ekonomika katru dienu zaudē 30 miljonus eiro, tad ir jārīkojas.
Mūsu eksperti apmeklēja gan Krieviju, gan Ķīnu, saņēma nepieciešamos dokumentus, veica paraugu kontroli un balstoties uz to, pieņēma lēmumu, ka šīs vakcīnas ir drošas un efektīvas.”
Mēs uzticamies ekspertiem
Uz jautājumu, vai Sījarto pats būtu gatavs vakcinēties ar “Sputņik V” vakcīnu, ministrs atbildēja: “Jā, protams! Es savu vakcīnu saņemšu nākampiektdien. Un esmu gatavs pieņemt ikvienu vakcīnu, ko ir apstiprinājuši Ungārijas eksperti. Mūsu premjerministru vakcinēja ar Ķīnā ražoto vakcīnu; es pats, visticamāk potēšos ar “Sputņiku”.”
“Ziniet, mums visiem ir pieredze. Kad bijām bērni, mums visiem špricēja vienīgi Krievijā ražotās potes, un mēs joprojām esam dzīvi,” piebilda ministrs.
“Mēs patlaban esam šo sacīkšu – starp koronavīrusu un vakcīnām – noslēdzošajā fāzē. Mēs zinām, ka varam uzvarēt, tikai un vienīgi vakcinējot savus cilvēkus un sniedzot viņiem šo aizsardzību. Tagad mēs šo procedūru esam strauji paātrinājuši, no visām Eiropas valstīm esam pirmie, kas visvairāk vakcinējuši savus cilvēkus. Mēs esam paplašinājuši savus resursus, iepērkot vakcīnas gan no Krievijas, gan Ķīnas, kas ir būtiski palielinājis pieejamo devu skaitu,” norāda Sījarto.
“Taču vērojam, ka paralēli šim procesam inficēšanās gadījumu skaits ir audzis – vairāk nekā 6000 cilvēku dienā. Līdz ar to turpinām aktīvu vakcinēšanu un paralēli nosakām stingrākus ierobežojumus un ceram, ka ap Lieldienām varēsim sākt jaunu posmu mūsu valstij un ekonomikai.”
Uz jautājumu, vai Krievijas un Ķīnas vakcīnu izmantošanai nav arī politisks aspekts, Ungārijas ārlietu ministrs atbildēja:
“Katrai valstij ir atšķirīga pieredze, varu jums pastāstīt tikai par mūsējo. Ungārijā mēs izvairāmies no tā, ka vakcīnas kļūst par ideoloģisku problēmu.”
Mēs sargāsim jūsu debesis
Eiropas Savienības dalībvalstis nesen vienojās par jaunām sankcijām pret Krieviju, reaģējot uz opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija notiesāšanu un ieslodzīšanu. “Kas attiecas uz Eiropas Savienības un Krievijas attiecībām, mums jābūt stratēģiskai pieejai un tai nevajadzētu būt balstītai tikai sankcijās. Jo, manuprāt, mēs bieži pieļaujam kļūdu, ja, domājot par Krieviju, tūdaļ redzam sankcijas,” spriež Ungārijas ārlietu ministrs.
“Mums ir jābūt gan reāliem, gan racionāliem. Lai gan es saprotu, ka Baltijas valstīs un Polijā attieksme pret Krieviju ir daudz citādāka, nekā Rietumu un Centrāleiropas valstīs, jo ģeogrāfijai un vēsturei ir nozīme,” atzīst Sījarto.
“Mēs vienmēr respektēsim Baltijas valstu pozīciju šajā ziņā, arī jūsu vēlmi justies drošiem. Tieši tādēļ Ungārijas gaisa spēki nemitīgi piedalās Baltijas gaisa telpas patruļās. Nākamgad septembrī mēs atkal būsim atpakaļ, un mūsu vadībā tiks sargātas jūsu debesis.
Mēs arī atbalstām Latvijas dalību ANO Drošības padomē 2026. un 2027. gadā. Jums ir mūsu balss. Tātad – drošības jautājumos mēs respektējam jūsu bažas, jūsu vēlmes un cenšamies jums palīdzēt.”
Ungārijas ārlietu ministrs vizītes laikā arīdzan pauda viedokli, ka viņam un Latvijas kolēģim ir līdzīga nostāja attiecībā uz Eiropas Savienības migrācijas politiku.
“Mēs abi noraidām obligātās migrantu uzņemšanas kvotas. Ungārija turpinās iestāties pret Briseles atvērto migrācijas politiku. Mēs pārstāvam ļoti spēcīgu pretimigrācijas politiku un ļoti skaidri esam pateikuši, ka nekad neatbalstīsim obligāto migrantu sadales kvotu sistēmu,” sacīja Sījarto.
