Ungārija turpinās bloķēt ES palīdzības programmu Ukrainai

Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns piektdien paziņojis, ka turpinās iebilst pret Eiropas Savienības (ES) plānu nākamgad nodrošināt Ukrainai palīdzību 18 miljardu eiro apmērā.

Intervijā radio Orbāns atzina, ka Ukrainai nepieciešama palīdzība, lai nodrošinātu iedzīvotājiem pamatpakalpojumus, bet uzsvēra, ka viņš bloķēs ES plānu par kopīgu aizņēmumu palīdzības finansēšanai.

"Jautājums ir, kā palīdzēt Ukrainai," norādīja Orbāns. "Viens ierosinājums paredz, ka mums ir jāizmanto ES dalībvalstu budžeti, lai kopīgi ņemtu jaunus aizdevumus un izmantotu šo naudu Ukrainai.

Mēs to neatbalstām, jo nevēlamies, lai Eiropas Savienība kļūst par parādos esošo valstu kopienu, nevis par dalībvalstu kopienu, kas sadarbojas," skaidroja Orbāns.

Viņš ierosināja, lai katra ES dalībvalsts no sava budžeta sniedz palīdzību Ukrainai, slēdzot divpusējus līgumus.

"Mēs neakceptēsim otru plānu, mēs tam nepiekritīsim, bez mums tas nerealizēsies," uzsvēra Ungārijas premjers.

Orbāns iepriekš lika noprast, ka Ungārija būtu gatava piešķirt Ukrainai 60 līdz 70 miljardus forintu (145 līdz 170 miljonus eiro) no sava budžeta ar divpusējiem nosacījumiem. Viņš piebilda, ka šī summa būtiski nekaitētu Ungārijas nacionālajām interesēm.

Palīdzības programma Ukrainai ir viena no ES prioritātēm, ko Ungārija pēdējos mēnešos ir nobloķējusi. Vairākas amatpersonas Briselē pieļauj, ka Ungārija izmanto savas veto tiesības, lai panāktu, ka ES atbrīvo miljardiem eiro lielo finansējumu, kas Ungārijai aizturēts saistībā ar bažām par likuma varas ievērošanu un korupciju.

Eiropas Komisija (EK) trešdien paziņoja, ka turpinās rekomendēt Ungārijai paredzēto 7,5 miljardu eiro iesaldēšanu, kamēr tā neīstenos reformas, tai skaitā neaizsargās ES finansējumu no korupcijas un nenostiprinās tiesu neatkarību.

ES ir laiks līdz 27. decembrim, lai pieņemtu lēmumu attiecībā un EK priekšlikumu.

Ungārijas valdība ir izrādījusi vēlmi īstenot prasītās reformas, lai piekļūtu ES finansējumam, kas tai ir ļoti nepieciešams. Tikmēr citos jautājumos Ungārija joprojām neizrāda vēlmi piekāpties Briselei.

Orbāns piektdien nosodīja sankcijas, ko ES piemērojusi Krievijai par iebrukumu Ukrainā, un vainoja šīs sankcijas straujajā inflācijā.

Ungārija arī vilcinās ratificēt Somijas un Zviedrijas uzņemšanas protokolus NATO. Vēl tikai Turcija kavējas dod zaļo gaismu abu Ziemeļvalstu uzņemšanai aliansē. Visas pārējās NATO dalībvalstis jau ir ratificējušas šos protokolus.

Pagājušajā nedēļā Orbāns solīja, ka Ungārijas parlaments tos ratificēs nākamgad.

Ungārijas valdība ir arī iebildusi pret ES centieniem pieņemt 15% minimālo uzņēmumu ienākuma nodokli, kam nepieciešams vienprātīgs bloka dalībvalstu atbalsts.

Orbāns piektdien paziņoja, ka turpinās bloķēt šo pasākumu, dēvējot to par "darbavietas iznīcinošu nodokļu palielināšanu", kas "novestu pie desmitiem tūkstošu darbavietu zaudēšanas". "Mēs to Ungārijā nevaram atļauties," uzsvēra Orbāns.

Ungārijas ekonomika lielā mērā ir atkarīga no ārvalstu investīcijām, īpaši no Vācijas automobiļu ražotājiem, kurus tā pievilinājusi ar zemu 9% uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti