Ungārija saņem kritiku par imigrantu politiku

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Jautājums, ko darīt ar imigrantiem, kas straumēm ierodas Eiropas Savienībā un drūzmējas pie tās ārējām robežām,  sašķēlis 28 valstis divās lielās frontēs. Daļa valstu, tostarp arī Latvija, iebilst pret solidāru risinājumu un bēgļu uzņemšanas kvotām. Bet  Ungārija šajās dienās izpelnījusies vislielāko kritiku, paziņojot, ka atsakās no bēgļu atpakaļuzņemšanas.  

Ungārijas paziņojums, ka tā atkāpjas no tā dēvētās Dublinas sistēmas, izraisīja skaļu kritiku no citām Eiropas Savienības galvaspilsētām. Visvairāk no Austrijas, kur nonāk lielākā daļa Ungārijas patvēruma meklētāju.

Pēcāk Budapešta centās diplomātiskāk izskaidrot savu nostāju, sakot, ka pagaidām neatkāpjas no savām starptautiskajām saistībām, taču lūdz tai piešķirt saudzēšanas periodu, lai tiktu galā ar tūkstošiem imigrantu, kas šķērsojuši šīs valsts robežu.

Kopš gada sākuma Ungārijā nelegāli robežu šķērsojuši jau vairāk nekā 60 tūkstoši cilvēku.

Lai cik skaļu kritiku saņem Budapešta, tomēr klusībā līdzīga nostāja ir citām, galvenokārt jaunajām un mazajām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Entuziasmu iesaistīties bēgļu problēmas risināšanā neatrast arī Baltijas valstu galvaspilsētās.

Saskaroties ar jauniem izaicinājumiem, daudzviet Eiropā spēkā pieņemas nacionāli konservatīvie politiskie spēki ar to aizvērto durvju politiku. Tā tas ir arī Ungārijā, samazinot šīs valsts premjera Viktora Orbāna politiskā manevra iespējas. Viņš kļuvis par Briseles peramo zēnu un jau iepriekš asi tika kritizēts Budapeštas lēmums par četrus metrus augstas sētas uzsliešanu uz robežas ar Serbiju.

Ungārijas bēgļu problēmu saasina vairāki faktori. Tāpat kā Latvijas gadījumā, arī Ungārija nav bēgļu galamērķis. Daudz iekārojamāka ir pārtikusī Austrija. Taču šī valsts ir ievērojami pastiprinājusi robežkontroli un naski atgriež noķertos nelegāļus Ungārijā. Saskaņā ar starptautisku vienošanos, rūpes jāuzņemas tai valstij, kuras robežu bēglis šķērsojis pirmo. Savukārt bēgļi Ungārijā kuplās straumēs ienāk pa zaļo robežu no Serbijas. Galvenais šo bēgļu avots ir Pakistāna, Afganistāna, kā arī šī brīža asāko konfliktu vietas Irāka un jo īpaši Sīrija.

Zaļā robeža ar Serbiju no šīs Balkānu valsts puses ir caura kā siets. Tuvo Austrumu kara, politisko un ekonomisko bēgļu straumes no Balkānu puses iet pāri Turcijai, Grieķijai, Maķedonijai un Serbijai. Kļūdamas par tranzītvalstīm pret savu gribu, šīs valstis modri sargā robežu, pa kuru bēgļi ienāk, toties caur pirkstiem raugās uz nelegāļu izbraukšanu no valsts. Tādēļ Ungārijas tiesībsargi iesaistījušies arī trešo valstu robežu sargāšanā. Sargājot no nelegālā tranzīta Serbijas-Maķedonijas robežu, viņi tādējādi pasargā arī Ungāriju.

Ungārijas policijas priekšnieks Karols Paps stāstīja, ka pēc nedēļas ungāru policijas darbinieki uzsāks misiju uz Serbijas-Maķedonijas robežas, strādājot līdzās saviem serbu kolēģiem.

“Tāpat mēs esam izveidojuši kopīgu izmeklētāju komandu, kurā darbosies serbu, austriešu un ungāru policisti, lai efektīvāk cīnītos ar cilvēktirdzniecības tīkliem un nelegālajiem pārvadātajiem,” stāstīja Paps.

Līdzīgās operācijās pārrobežu sadarbības ietvaros iesaistīti arī Latvijas un citu Eiropas valstu robežsargi. Tomēr stāvoklis Tuvajos Austrumos un Āfrikas kontinentā padara nelegālo robežpkārpēju ķeršanu par cīņu ar vējdzirnavām, savukārt vienotam politiskam risinājumam Eiropā atbalsta pagaidām nav.  

Jau ziņots, ka uz  ES valstu vadītāju debašu galda joprojām ir iecere divu gadu laikā visā Eiropā no Itālijas un Grieķijas sadalīt 40 000 bēgļu, lielākoties no Sīrijas un Eritrejas, kurās ir karš un iedzīvotājiem ir pamats doties bēgļu gaitās, lai glābtu dzīvību. Pirmkārt bēgļu statuss attiektos uz visneaizsargātākajiem cilvēkiem – sievietēm, bērniem, sirmgalvjiem.

Diskusijas ir par to, uz cik ilgu laiku šāds patvērums tiktu piešķirts - uz gadu vai ilgāk. Eiropas līderiem ir arī jāvienojas par ienācēju reģistrāciju, kurā būtu iesaistītas arī robežkontroles institūcijas "Frontex", „Europol”, ievācot datus par cilvēkiem, pirkstu nospiedumus, informāciju, kas ļautu izsekot viņu ceļiem Eiropā. Arī par to ienācēju atpakaļatgriešanu, kuriem bēgļu statuss nav piešķirams, jo viņu dzimtenē dzīvības briesmas nedraud.

Patlaban iecerēts, ka galīgā vienošanās līderiem jāpanāk līdz jūlija nogalei.

Jau novembrī Maltā paredzēts bēgļu problemātikai veltīts samits, kuru rīkot ierosinājis Maltas premjerministrs Džozefs Muskats, jo arī Malta ir viena no tām valstīm, kur ierodas liels skaits  bēgļu, kuri salu sasniedz laivās no Ziemeļāfrikas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti