Kopš 2010. gada, kad Ungārijā pie varas atgriezās nacionālkonservatīvā partija “Fidesz”, valsts sabiedriskie mediji ir kļuvuši par valdības ruporu, bet populārākie privātie mediji ir nonākuši premjerministra Viktora Orbāna atbalstītāju rokās.
Privātā radiostacija “Klubradio” ir viens no dažiem Ungārijas medijiem, kuri vēl atļaujas kritizēt Orbānu. Radiostacija regulāri intervē opozīcijas politiķus un uzdod neērtus jautājumus valdošajiem politiķiem un amatpersonām.
“Klubradio” īpašnieks Andrāšs Arato uzskata, ka radiostacija ir neērta Ungārijā pie varas esošajiem.
“Ja tu strīdies par visu un dari to pietiekami skaļi, tad tu kļūsti par ienaidnieku,” sacīja Arato.
Pērn septembrī valdošās partijas “Fidesz” kontrolētā Ungārijas mediju padome nolēma nepagarināt “Klubradio” raidīšanas licenci, norādot uz vairākiem valsts mediju likuma pārkāpumiem. “Klubradio” vadība apgalvo, ka valdībai draudzīgām radiostacijām par līdzīgiem pārkāpumiem neatņēma raidīšanas licenci.
“Klubradio” vērsās tiesā ar prasību atcelt mediju padomes lēmumu. Tomēr Budapeštas tiesa aizvadītajā nedēļā noraidīja medija apelāciju.
Andrāšs Arato uzskata, ka tiesas lēmums par “Klubradio” licences nepagarināšanu ir “apkaunojošs un gļēvs”. Tas ne vien ietekmējot “Klubradio” turpmāko darbību, bet arī apliecinot to, cik sliktā stāvoklī ir mediju brīvība Ungārijā.
“Tiesneši apgalvo, ka viņiem nebija nekādu iespēju mainīt regulatora lēmumu. Taču es uzskatu, ka tiesneši varēja apstrīdēt mediju padomes lēmumu, norādot, ka tam nav ne morāla, ne likumiska pamatojuma. Taču viņi to nedarīja,” uzskata “Klubradio” īpašnieks.
Radiostacijas vadība gatavojas apstrīdēt tiesas lēmumu Ungārijas Augstākajā tiesā, bet ja vajadzēs, tad arī Eiropas Savienības Tiesā Luksemburgā.
Šī nav pirmā reize, kad mediju padome bargi soda “Klubradio”. Pirms vairākiem gadiem radiostacija zaudēja tiesības raidīt visā Ungārijas teritorijā un kopš tā laika bija uztverama tikai galvaspilsētā Budapeštā.
Ziņa par to, ka “Klubradio” vispār pazudīs no radioviļņiem, izsauca sašutumu ne tikai Ungārijā, bet arī ārvalstīs.
Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāre Dunja Mijatoviča paziņoja, ka tā ir skumja vēsts mediju brīvībai Ungārijā. Savukārt Starptautiskais preses institūts apsūdzēja Ungārijas valdību mēģinājumā apklusināt neatkarīgos medijus.
Arī Eiropas Komisijas (EK) pārstāvis Kristiāns Vīgands paudis bažas par mediju brīvību un plurālismu Ungārijā.
“Medijiem ir jābūt iespējai strādāt brīvi un neatkarīgi visā Eiropas Savienībā. Tas ir pamatā mediju plurālismam demokrātiskās sabiedrībās. Mēs sadarbojamies ar Ungārijas varasiestādēm, lai nodrošinātu, ka “Klubradio” var turpināt darbu likumīgi. Mēs arī vērtēsim šī lēmuma atbilstību Eiropas Savienības likumiem, lai nepieciešamības gadījumā varētu rīkoties,” sacīja Vīgands.
“Klubradio” ir kārtējais medijs, ko Ungārijas valdība mēģina apklusināt. Pērn no amata atlaida valstī populārākās ziņu vietnes “Index” galveno redaktoru pēc tam, kad mediju iegādājās premjeram Orbānam pietuvināts uzņēmējs. Bet 2016. gadā darbību izbeidza valstī vadošošais kreisi noskaņotais laikraksts “Népszabadság” pēc tam, kad to iegādājās Orbāna atbalstītājs no Austrijas.
Organizācijas “Reportieri bez robežām” veidotajā “Preses brīvības indeksā” Ungārija pērn ierindojās 89. vietā starp 180 valstīm. No ES dalībvalstīm zemāk – 111. vietā – atradās tikai Bulgārija.
Vēl viena ES dalībvalsts, kas pēdējos gados regulāri ir kritizēta par mediju brīvības ierobežošanu, ir Polija.
Tur pagājušajā nedēļā notika privāto mediju darbinieku protesti pret valdības plāniem aplikt ar nodokli reklāmas ieņēmumus, ko gūst televīzijas, radiostacijas, drukātie preses izdevumi un interneta mediji. Valdība apgalvo, ka jaunais nodoklis nepieciešams, lai varētu novirzīt vairāk līdzekļu veselības aprūpes sistēmai. Savukārt mediji norāda, ka jaunais nodoklis vājinās vietējos medijus un daudzi no tiem, iespējams, būs spiesti pārtraukt darbību.
EK ļoti kritiski vērtē Polijas valdības ierosinājumu.
“Mēs sagaidām, ka dalībvalstu fiskālā un cita politika neietekmēs to pienākumu nodrošināt brīvu, neatkarīgu un daudzveidīgu mediju ekosistēmu. Tas ir vēl būtiskāk pandēmijas laikā, kad mediju sektors cieš īpaši smagi. Eiropas Savienības un dalībvalstu nacionālajā līmenī ir jāatbalsta lieli un mazi mediji, lai tie varētu pārdzīvot šo krīzi un turpināt savu uzdevumu – aizsargāt demokrātiju,” sacīja EK pārstāvis.
Arī Slovēnija saņēmusi ES kritiku par mediju ietekmēšanu.
Slovēnijas premjerministrs Janezs Janša oktobrī nosauca nacionālo ziņu aģentūru STA par “kauna traipu” pēc tam, kad medijs bija atvēlējis vairāk vietas intervijai ar valdību kritizējošu mūziķi, nevis premjera sanāksmei ar Ungārijas premjeru Orbānu. Decembrī Slovēnijas valdības nolēma vairs nefinansēt ziņu aģentūru. Tā bija spiesta atjaunot finansējumu ziņu aģentūrai pēc tam, kad Brisele janvārī brīdināja neizdarīt politisku spiedienu uz sabiedriskajiem medijiem.
