Kontingenta maiņas ceremonija plānota piektdien Lietuvas Bruņoto spēku gaisa spēku bāzē Šauļos.
Ungārijas kontingents tuvākos četrus mēnešus būs atbildīgs par misijas vadību, to īstenojot ar četriem iznīcinātājiem un 130 militārpersonu komandu.
Vēl uz diviem mēnešiem misijai atbalstu Šauļos sniegs arī Čehijas gaisa spēku kontingents 130 karavīru sastāvā ar pieciem iznīcinātājiem "JAS 39 Gripen".
Ungārijas kontingents ar iznīcinātājiem "JAS 39 Gripen" Šauļos atgriežas trešo reizi pēc misijām 2015. un 2019. gadā.
Spānijas kontingents misiju Baltijas valstu gaisa telpā veica ar astoņiem iznīcinātājiem "F-18". Misijā piedalījās ap 200 karavīriem, kuru vidū ir piloti, tehniķi, mediķi, atbalsta personāls, sakaru un citi speciālisti.
NATO misiju Baltijas valstu gaisa telpā no Emari bāzes Igaunijā veiks Vācija, bet Itālijas kontingents piedalīsies misijas atbalstā no Polijas Gaisa spēku bāzes Malborkā.
NATO dalībvalstis Latvijas, Lietuvas un Igaunijas gaisa telpas patrulēšanu rotācijas kārtībā veic no 2004. gada marta, kad Baltijas valstis tika uzņemtas aliansē.
Kopš 2004. gada patrulēšana notiek no Šauļu aviobāzes Lietuvā, bet kopš 2014. gada atbalsta misija tiek veikta arī no Emari bāzes Igaunijā.
Krievijai turpinot karu Ukrainā, Baltijas valstīs izvietotie sabiedroto iznīcinātāji ne tikai reaģē uz Krievijas militāro lidaparātu nelikumīgu ielidošanu Baltijas valstu gaisa telpā, bet arī patrulē gaisa telpā Krievijas un Baltkrievijas robežas tuvumā.