Ungārijā notiek parlamenta vēlēšanas. Kāpēc tās ir svarīgas?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Ungārijā 3. aprīlī notiek parlamenta vēlēšanas. Pirmo reizi premjerministra Viktora Orbāna partijai "Fidesz" pretī stājas sešu opozīcijas partiju veidota koalīcija un tiek prognozēts, ka vēlēšanu iznākums būs ļoti līdzīgs. Uzmanības centrā Ungārija nonākusi arī pēdējās nedēļās, tās valdībai atsakoties skaidri nosodīt karu Ukrainā un solot turpināt gāzes piegādes no Krievijas.

Kāpēc parlamenta vēlēšanas Ungārijā ir svarīgas. Intervija ar Uģi Lībieti
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Jānis Ramāns: Pastāsti, kāpēc šīs Ungārijas vēlēšanas ir tik svarīgas?

Uģis Lībietis: Pirmkārt, jāsaka, ka arī Latvijā droši vien ļoti daudziem cilvēkiem, kuri vairāk vai mazāk interesējas par ārpolitiku, noteikti ir savs viedoklis par Ungāriju. Tie, kas ir vairāk eiropeiski un liberāli noskaņoti, Ungārijas premjerministru Viktoru Orbānu un viņa režīmu uzskata par tādu kā kauna traipu Eiropas Savienībai. Šeit jāatgādina, ka Eiropas Komisija jau vairākus gadus iebilst pret Ungārijā pieņemtajiem likumiem, ir ierosinājusi lietas par tiesiskuma ievērošanu valstī, norāda uz preses brīvības ierobežošanu un dažādiem cilvēktiesību pārkāpumiem.

No otras puses, Ungārijas pašreizējam režīmam ir ļoti daudz atbalstītāju, jo tiek uzskatīts, ka Viktoram Orbānam ir mugurkauls, viņš spēj iestāties par konservatīvajām vērtībām, viņš pirmajā vietā liek savas tautas intereses un vispār – pieliekot Ungārijas karodziņu pie sava "Twitter" vai "Facebook" profila, var norādīt, ka esi īsts konservatīvo vērtību atbalstītājs, tostarp atbalsti seksuālo minoritāšu tiesību ierobežošanu.

Un visbeidzot, pavisam nesen Ungārija ziņu virsrakstos nonāca jau ārkārtīgi aktuālās Ukrainas kara tēmas dēļ. Jo Ukrainas premjerministrs Orbāns ir vienmēr bijis diezgan tuvs Vladimira Putina draugs, Orbāns par spīti Eiropas kopējai politikai tomēr iepirka "Sputnik" vakcīnas savu iedzīvotāju vakcinēšanai un laikā, kad Eiropa ir lēmusi pārtraukt gāzes piegādes no Krievijas,  Orbāna valdība ir noslēgusi jaunus līgumus ar "Gazprom". Turklāt Orbāns ir paziņojis, ka šis nav ungāru karš un viņš nevēlas, lai Ungārija tajā tiktu ievilkta. Un starp citu,

šī nostāja arī Latvijā ir izsaukusi visai lielu neapmierinātību.

Esmu pamanījis, ka daudzviet ungāru karodziņi ir pazuduši!

Kādas tad ir galvenās šo vēlēšanu tēmas?

Atklāti sakot, ir tāda sajūta, ka tēma ir tikai viena. Nē, nu jau divas.

Pirmkārt, kā uzskata Petera Marki Zaja vadītā opozīcija, ir jāgāž Orbāna režīms, jo tas ved valsti starptautiskā izolācijā, tas ir novedis pie daudzu iedzīvotāju dzīves līmeņa pasliktināšanās, vienlaicīgi nodrošinot iespējas vairot savu bagātību pašreizējam premjeram pietuvinātu cilvēku lokam.

No otras puses, partija "Fidesz" apgalvo pretējo – 12 gadu laikā tā ir spējusi veicināt valsts ekonomikas augšanu, tikai tā var nodrošināt stabilitāti un izaugsmi un tradicionālo vērtību ievērošanu.

Un otra tēma – protams, ka tas ir Ukrainas karš. Jāatzīst, ka faktiski šī tēma ir pārņēmusi priekšvēlēšanu kampaņu. Opozīcija spēki pieprasa, lai Viktors Orbāns un "Fidesz" pārtrauc brāļošanos ar Krieviju, lai Ungārija aktīvāk iesaistās palīdzības, tostarp militārās palīdzības, sniegšanā Ukrainai.

Vakar viesojos arī atbalsta pasākumā Ukrainai, kas vienlaikus bija arī opozīcijas spēku mītiņš, kurā bieži vien tika atgādināta arī 1956. gada ungāru sacelšanās pret Padomju Savienības uzspiesto režīmu. Vakardienas akcijas dalībnieki norādīja, ka Ungārija nevar sēdēt uz diviem krēsliem un notiekošais Ukrainā beidzot ir jānosauc par nepieļaujamu karu. Vakarā vietējos medijos šis pasākums tika nosaukts par aicinājumu uz karu jeb kara atbalstītāju pasākumu. Jo, kā iepriekš ir izteicies arī Viktors Orbāns – lai arī opozīcija apgalvo, ka ukraiņi pašlaik karo arī par ungāriem un pārējo Eiropu, šis neesot Ungārijas karš. Ungārija atbalsta mieru, taču nespers ne soli, kas varētu Ungāriju ievilkt šajā konfliktā. Šeit atgādināšu, ka Ungārijai ir tiešā robeža ar Ukrainu un valstī ir ieradušies arī aptuveni 350 tūkstoši ukraiņu bēgļu.

Parlamenta vēlēšanas nav vienīgais balsojums, kas šodien notiek Ungārijā. Tur paralēli notiek arī referendums par seksuālo minoritāšu tiesībām. Vai vari pastāstīt ko vairāk?

Jā, šī ir pirmā reize, kad vienlaikus ar parlamenta vēlēšanām notiek arī nacionālais referendums, jo starp citu, kas interesanti, vietējā līmeņa referendumi Ungārijā joprojām ir aizliegti Covid-19 drošības dēļ, lai arī visi citi ierobežojumi faktiski ir atcelti.

Šīsdienas referendumā iedzīvotāji tiek aicināti paust savu atbalstu par pirms dažiem gadiem pieņemto, pretrunīgi vērtēto likumu par seksuālajām minoritātēm. Tostarp iedzīvotājiem būs jāatbild, vai viņi atbalsta seksuālās izglītības programmas skolās, vai pieļauj to, ka skolēniem tiek sniegta informācija par seksuālajām minoritātēm.

Partija "Fidesz" apgalvo, ka šādu likumu mērķis ir iznīcināt pedofiliju, kas faktiski ir pielīdzināta homoseksualitātei, turklāt lēmumam par seksuālo izglītību ir jābūt vecāku pārziņā. Taču dažādas cilvēktiesību organizācijas uzskata, ka šāds likums ierobežo pamattiesības, kā arī bērnu tiesības uz izglītību. Un atgādināšu, ka tieši par šiem likumiem Eiropas Savienība pret Ungāriju ir uzsākusi pārkāpumu procedūru.

Plakāts Budapeštā
Plakāts Budapeštā

Starp citu,

ir grūti prognozēt, kāds būs šī referenduma iznākums, jo aptaujas par to faktiski netiek veiktas un pārsvarā valsts kontrolētajos medijos par to netiek stāstīts.

Taču cilvēktiesību grupas un opozīcijas spēki aicināja bojāt biļetenus, lai referendums nevarētu atzīt par notikušu.

Ja par šī referenduma iznākumu ir grūti teikt, tad kā tomēr ir ar pašām parlamenta vēlēšanām? Uzvarētājs ir skaidrs jau pirms balsojuma?

Gribētos teikt – jā un nē! No vienas puses visas aptaujas diezgan pārliecinoši prognozē uzvaru Viktoram Orbānam un partijai „Fidesz”.

Pēdējās aptaujas, kas tika publicētas pirms dažām dienām,  "Fidesz" rādīja aptuveni piecu procentu pārsvaru pār opozīciju.

Attiecīgi aptuveni 50 un 45 procenti. Galvaspilsētā Budapeštā balsu attiecība gan būtu aptuveni 45 procenti par labu Demokrātiskajai koalīcijai un 27 procenti par "Fidesz". Ārpus galvaspilsētas – tas pats tikai apgrieztā veidā. Pie šāda iznākuma un pat pie vienāda balsu skaita uzvarētāja būtu valdošā partija "Fidesz", un šeit jāpateicas virknei izmaiņu vēlēšanu likumos, kas pieņemti pēdējo 12 gadu laikā. Lai opozīcija uzvarētu, tai ir jāiegūst aptuveni par sešiem procentiem vairāk balsu, un to varētu nodrošināt vienīgi strauja viedokļu maiņa Ukrainas kara dēļ, taču tas ir maz ticams.

Visticamāk, ir jārēķinās ar vēl četriem Viktora Orbāna valdīšanas gadiem,

taču laikam bez 2/3 absolūtā vairākuma parlamentā un ar daudz lielāku opozīcijas spēku klātbūtni, kas vairs neļaus likumus pieņemt vienpersoniski un vienpusēji.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti