Budapešta, tautas dejas, skaisti tērpi un nacionālās vērtības: šādas atbildes uz jautājumu, ar ko viņiem saistās Ungārija, visbiežāk sniedza Rīgas ielās satiktie cilvēki.
Ungārija ir Latvijas sabiedrotā NATO un Eiropas Savienībā, bet jāatzīst, ka Budapešta nav tas vieglākais rietumvalstu ģimenes loceklis. Ungārija arī Latvijā ir pretrunīgi vērtēta valsts Viktora Orbāna valdīšanas stila dēļ.
Vieniem Orbāns patīk, citiem viņš nepatīk. Cik cilvēkiem patīk šā brīža Ungārija, tikpat daudziem tās konservatīvā politika šķiet atbaidoša.
Čigāni kā grēkāži
Ungārija ir viena no senākajām valstīm pasaulē – tās kodols ir izveidots 895. gadā. Tādējādi ungāru valsts ir vecāka nekā, piemēram, Vācija un Francija.
1989. gadā Ungārija ieguva neatkarību no PSRS satelītvalsts statusa un izveidoja parlamentāru demokrātiju, līdz vairākām citām Varšavas pakta dalībvalstīm.
Attīstības ceļš pēc atbrīvošanās no komunisma bijis līdzīgs Latvijas – pievienošanās Eiropas Savienībai, Šengenas zonai, NATO un OECD. Ungārijā ir 9,7 miljoni iedzīvotāju. Gandrīz 86 procenti iedzīvotāju etniski ir ungāri.
Romu jeb čigānu tautības iedzīvotāji ir otra lielākā grupa, romu kopiena ir vairāk nekā 300 000 cilvēku liela. Ja valsts ir etniski relatīvi viendabīga, relatīvi neliela minoritāte kļūst par vairākuma grēkāzi un dusmu mērķi. Ungārijas cīņa ar rasismu un neiecietību valsts pašas sabiedrībā ir jau sena. Tā ir bijusi gan institucionalizēta 20. gadsimtā dažādu režīmu laikā, gan arī asi izpaudās sabiedrībā, tostarp arī mūsdienās.
Ieskaitot bēdīgi slavenās neonacistu veiktās čigānu slepkavības Ungārijas ciematos 2008.-2009. gadā, kā arī nacionālistiskās “Jobbik” partijas atklāto anti-romu nostāju vēl iepriekšējās desmitgades laikā.
“Jobbik” partija gan tagad sevi sauc par daudz demokrātiskāku un ir ļoti nozīmīgs opozīcijas spēks.
Lielākais iemesls, kādēļ čigānu tautības cilvēki ir tik neieredzēti, ir viņu atšķirīgais dzīvesveids, kultūra un tradīcijas. Centieni saglabāt savu unikalitāti un nereti arī nepakļauties ne tikai dominējošās sabiedrības normām, bet arī valsts varai, likumiem un politikām, vienmēr ir padarījuši čigānu populāciju par vieglu mērķi.
"Pasaules valdnieks" Soross
Ungārija var lepoties ar būtisku pienesumu pasaules kultūrai, zinātnei un domāšanai. Un šeit nav runa tikai par mūsdienās iespējams, zināmāko ungāru, par kuru daudzi nezina, ka viņš ir ungārs.
Džordžs Soross jeb György Schwartz ir dzimis Budapeštā. Bet mums visiem zināms kā ļoti veiksmīga hedžfonda menedžeris, finansists, kurš ar spekulācijām gandrīz vienpersoniski sagrāva Lielbritānijas finanšu sistēmu, kā arī “Open Society” fonda dibinātājs un sponsors. Tiek rēķināts, ka viņš vairāk nekā 60 procentus no saviem miljardiem ir ziedojis labdarībai.
Šobrīd pēc lielajiem ziedojumiem viņa īpašumi esot vien ap 8 miljardiem eiro, ar ko pasaules kontrolēšanai droši vien ir par maz. Bet, protams, Soross ir polarizējoša figūra ne tikai pasaulē, bet pat paša dzimtenē Ungārijā.
Reiz Ungārija bija Sorosa “atvērtās sabiedrības” un iecietības ideju citadele, bet tagad izraisījusi augošu pretīmstāvēšanu no konservatīvo puses. Liberālo ideju paudējs Soross tagad ir grēkāzis Ungārijas konservatīvo acīs.
Un ne tikai ungāru – daudzās pasaules valstīs, tostarp arī Latvijā, Sorosu apvij sazvērestības teoriju mīti. Kā bagāts indivīds ar politiskām pozīcijām un centieniem, Soross daudzu acīs ir padarīts par pasaules valdnieku, visu procesu virzītāju, visu problēmu cēloni, un, protams, marionešu vadītāju.
Ņemot vērā, ka viņš pēc izcelsmes ir arī ebrejs, šīs modernās leģendas tik ļoti atgādina leģendas par banķieru Rotšildu ģimeni 19. gadsimta Eiropā, ka jautājums – vai finanšu pasaules sazvērestību teoriju īpašnieki nevarēja izdomāt ko jaunu un svaigu.
Soross ir ienīsts un mīlēts. Pretrunīgs bez sākuma un gala cilvēku acīs. Un daudziem, protams, nepatīk viņa politiskās aktivitātes. Līdzīgi kā arī šā brīža Ungārijas premjera politiskās aktivitātes. Bet cik konservatīvs patiesībā ir premjerministrs Viktors Orbāns? Ja mēs paskatāmies bez emocijām, tad iezīmējas vairākas tendences. Bieži pat pretrunīgas.
Negrib pakļauties Briselei
Ungārijas valdībai patīk Eiropas Savienība, bet nepatīk Eiropas Komisija. Viņi gribētu, lai galvenā teikšana pār politiku Eiropas Savienībā būtu valstīm, nevis pārnacionālajām institūcijām.
Viens no iemesliem – Orbāna vadības politika ir ļoti atkarīga no ES fondu naudām. Tādēļ fondu naudu atņemšana bieži tiek draudēta kā sankciju instruments Ungārijai.
Orbāna politika vienmēr ir bijusi vērsta uz pretošanos liberālai politikai. Attiecīgi licenču atņemšana atsevišķiem medijiem, pakāpeniski “Fidesz” un tiem pietuvināto uzņēmēju centieni izpirkt mazākos laikrakstus un raidošos medijus ir bijusi norma kopš Orbāna partija pirms desmit gadiem atgriezās pie varas.
Vēršanās pret imigrāciju ir viena no slavenākajām Orbāna valdības politikām – nevēlēšanās uzņemt citu rasu un reliģiju cilvēkus uz pastāvīgu dzīvi Ungārijā ir kļuvusi par atklāti paustu pozīciju.
Neraugoties uz to, Ungārija tomēr ļauj ES pilsoņiem strādāt valstī, jo trūkst darbaspēka, lai audzētu ekonomiku. Negatīvi dzimstības rādītāji kombinācijā ar sabiedrības novecošanos un dārgām sociālām programmām ved pie tā, ka papildus darbarokas kļūst nepieciešamas, lai sekmētu izaugsmi un attiecīgi arī politiskās varas saglabāšanu.
Eiropas nauda notur Orbānu pie varas
Par ekonomisko aspektu Orbāna varas spēlē lūdzām pastāstīt ungāru politekonomistam Zoltanam Pogātsam.
“Es teiktu, ka galvenais iemesls Orbana popularitātei, ir salīdzinājums ar iepriekšējo valdību. 2008.-2009. gadā, kad valdīja sociālistu un liberāļu koalīcija. Ungārija gandrīz bankrotēja, un tikai milzīgs Starptautiskā Valūtas fonda aizdevums – 20% no IKP – spēja valsti paglābt. Tobrīd palielinājās bezdarbs, samazinājās algas, un ekonomiski ir ļoti viegli būt populāram, ja tev ir šāda bāze, ar ko salīdzināt.
Kopš Orbāna nākšanas pie varas algas ir palielinājušās, IKP pieaugums ir ļoti stabils, galvenokārt pateicoties Eiropas Savienības fondu naudas ieplūšanai. Kohēzijas un struktūrfondu līdzekļi dažos gados sasniedz 6-7 procentus no IKP. Taču par spīti šiem Eiropas fondiem, izaugsme ir tikai ap 3-4 procentiem un tas nemaz nav izcili un liek uzdot jautājumu – cik liela būtu šī izaugsme bez Eiropas Savienības atbalsta.
Tāpēc var pat teikt, ka Eiropas Savienība pašlaik notur Viktoru Orbānu pie varas,” secina Pogātss.
“Šeit jāpiemin, ka bijušais premjerministrs Ferencs Ģurčāņs joprojām ir Ungārijas politikā un joprojām ir nozīmīga figūra Ungārijas opozīcijā, tāpēc ir ļoti ērti, ka Orbāns jebkurā brīdī var parādīt ar pirkstu uz Ģurčāņu un vainot viņu. Un ir pietiekami daudz cilvēku, kuri tos laikus atceras un atgriezties tajā laikā nevēlas.”
“Otrs nozīmīgs faktors ir atbrīvošanās no kredītiem ārvalstu valūtā. Pirms 2008. un 2009. gada finanšu krīzes daudziem iedzīvotājiem bija kredīti ārvalstu valūtās un Orbāna valdība faktiski tos pārņēma un parādus apmaksāja valsts. Šādi tika palīdzēts simtiem tūkstošiem ģimeņu.
Tāpēc rezumējot var teikt – nodarbinātības un algu pieaugums ir galvenie iemesli, kāpēc no ekonomiskā skatu punkta Orbāna popularitāte ir augsta. Protams, ir arī citi iemesli, piemēram, masveida aģitācija pret migrāciju, labējo spēku politiskā saliedētība.”
Kaislības ar "homoseksuālisma propagandas" likumu
Jāpiemin arī nesen Orbāna īstenotā “neliberālās demokrātijas” vai “neliberālās valsts” rīcība, kas izpelnījusies uzmanību ar bēdīgi slaveno “homoseksuālisma propagandas aizliegumu”. Bēdīgi slavena arī tādēļ, ka šīs idejas pirmsākumi meklējami jau 2013. gadā Putina Krievijā.
Likuma pamatā ir aizliegums izplatīt nepilngadīgajiem materiālus par homoseksuālu attiecību eksistenci. Laiks rādīs, cik šāds aizliegums ir reāls modernajā, informācijas pārsātinātajā pasaulē.
Likuma kritiķi uzskata, ka tas stigmatizē homoseksualitāti un veicinās mobingu skolās, kā arī apgrūtinās jauniešu iespējas saņemt kvalitatīvus informatīvos materiālus.
Izglītības liegšana un apelēšana pie mazizglītotajiem un “atstumtajiem” ir bijusi Viktora Orbāna un daudzu citu mūsdienu konservatīvo politiķu uzvaru pamatā.
Orbāna gadījumā viņš atstūma liberāli domājošo, augsti izglītoto sabiedrības daļu kā vēlētājus, bet ieguva “neapmierināto balsis” aptuveni līdzvērtīgā apjomā.
Vienlaicīgi skumji redzēt, kā bēdīgi slavenais princips, ka “valsts vadītājiem vieglāk vadīt neizglītotu tautu” ir redzams arī mūsdienās pie informācijas pārbagātības. Jo jautājums ir – ko cilvēki drīkst lasīt un ko viņi paši izvēlas lasīt.
Protams, ka Ungārija nav tikai Soross un Orbāns. Harijs Hudini, Tomijs Ramone, Erno Rubiks un Ferencs Lists – visi ungāri. Vēl pāris ungāru izcelsmes slavenības: Kalvins Kleins un “Red Hot Chili Peppers” basists Flea.
