Pēc divām nedēļām Orbāns uzņems Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Taču tas nav nekas jauns. Jau 1905.gadā viens no Ungārijas pazīstamākajiem dzejniekiem savu dzimteni aprakstīja kā valsti-prāmi, kas nemitīgi kursē starp Austrumiem un Rietumiem.
Akcijā piedalījās apmēram 3000 Ungārijas iedzīvotāju. Demonstrācijas galvenais sauklis bija “Pavasaris atnāk, Orbans aiziet”. Protestētāju neapmierinātību izraisa valdības vadītāja īstenotā varas centralizācijas politika. Tika arī nesti plakāti ar uzrakstiem “Merkele – jā, Putins – nē”. Tā ir daļas ungāru reakcija uz ciešāku Orbana sadarbību ar Krieviju.
Domājams, ka arī Vācijas un Ungārijas valdības vadītāji tikšanās laikā apspriedīs pretrunīgi vērtēto Budapeštas vienošanos ar Maskavu par jaunu atomreaktoru būvniecību un 10 miljardus eiro liela kredīta piešķiršanu šim mērķim.
„Es gaidu, ka Merkeles kundze brīdinās Viktoru Orbānu, lai viņš uzvestos proeiropeiski. Kaut gan šaubos, ka ar piecām stundām pietiks,” atzina protesta dalībnieks Šandors.
Lai apliecinātu Berlīnes neapmierinātību, Merkele Ungārijā patiešām pavadījusi vien dažas stundas. Īsajā vizītē viņa ar Orbanu pārrunājusi migrācijas jautājums, nodokļu slogu, ko Ungārijas valdība uzlika valstī strādājošām Vācijas un citu valstu kompānijām, kā arī apspriestu Maskavai noteiktas Eiropas Savienības sankcijas, kuras Orbāns neatbalsta. Pēc sarunām prese konferencē Ungārijas premjers tomēr aizstāvējis attiecību stiprināšanu ar Krieviju.
„Skatoties uz Eiropu no stratēģiskas un vēsturiskas perspektīvas, nevar iedomāties globāli konkurētspējīgu Eiropas Savienību, kas neietver izejmateriālus un enerģijas resursus no Krievijas,” pauda Orbāns.
Novērotāji teic, ka tieši ar vajadzību aizstāt beigušos ilgtermiņa gāzes piegādes līgumu Ungārijas premjers Eiropas līderu acīs cenšas attaisnot jau 17.janvārī Budapeštā plānoto Krievijas prezidenta Vladimira Putina vizīti, kaut gan skaidrs, ka Orbāns jau ilgstoši cenšas balansēt starp Rietumiem un Austrumiem.
Drīz pēc Putina valstī ieradīsies arī Turcijas, Gruzijas un NATO līderi, kas apliecina, ka Ungārijai patlaban ir vairāk teikšanas, nekā varētu iedomāties pēc tās izmēra vai varas. Un premjerministrs Orbans apzināti izvēlas spēlēt šo lielo lomu.
