Saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) plānu pārvietot uz dalībvalstīm 160 000 patvēruma meklētāju, kuri lielākoties koncentrējas Grieķijā un Itālijā, Ungārijai būtu jāuzņem 2300 cilvēku.
Lielākā daļa dalībvalstu pēc gariem strīdiem principiāli vienojās atbalstīt EK mudinājumu, taču Ungārija, kas palika mazākumā, balsoja „pret”. Vērā ņēma kvalificēto vairākumu, taču Ungārija tagad ir nolēmusi ierosināt referendumu, kura laikā balsstiesīgajai sabiedrībai būtu jāpasaka, vai tā ir ar mieru pakļauties EK lēmumam un piekrist, ka Ungārija uzņem cilvēkus, kuri nav Ungārijas pilsoņi bez nacionālā parlamenta balsojuma.
Ja vairums nobalsos „pret”, tad bēgļus varēs pārvietot tikai ar parlamenta atļauju, kuru Ungārijas premjerministrs Orbans sauc par absolūti nepieciešamu procesa daļu, tā kā parlamenta deputāti pārstāv vēlētājus. Orbans ir arī izteicies, ka bēgļi izmainīs Eiropas etnisko, kultūras un reliģisko karti.
Uzrunājot parlamentu, Viktors Orbans norādīja, ka ES ir ņēmusi vērā Ungārijas iebildes un arvien vairāk pievēršas idejai par ārējo robežu stiprināšanu un imigrantu atgriešanu atpakaļ mītnes zemēs. Viņaprāt, tas šodien ir pirmais un svarīgākais uzdevums, lai kontrolētu imigrācijas lielo plūsmu.
Orbans arī norādīja, ka tuvāko nedēļu laikā izšķirsies ES iepriekš noteikto obligāto bēgļu sadalījuma nosacījumu liktenis. Orbans ir zināms kā viens no asākajiem un skaļākajiem Eiropas politiķiem, kurš iestājas pret ES atvērto migrācijas politiku.
Tautas nobalsošanas datums Ungārijā vēl nav zināms.
Tikpat negatīvi kā Ungārija ir nosakņota arī Slovākija. Abas valstis vērsās ES Tiesā. Taču pārējās bloka dalībnieces neizceļas ar lielu aktivitāti, jo no daudziem tūkstošiem cilvēku realitātē ir pārvietoti tikai daži simti.
Analītiķi norāda, ka šāda kavēšanās ir saprotama, jo valstīm tie ir izdevumi un arī atbildīgās iestādes nesteidzas sevi apgrūtināt ar jauniem pienākumiem. Par šo gauso procesu ļoti asi jau izteicies EK prezidents Žans Klods Junkers, norādot, ka ES dalībvalstis nepiedodami lēni īsteno pienākumu, kuru pašas ir uzņēmušās.
Jau pēc nepilnām divām nedēļām Briselē ir gaidāma ES un Turcijas līderu sanāksme, kurā politiķi pievērsīsies sadarbībai ar Turciju un bēgļu plūsmas apturēšanai Balkānu ceļā un pāri ūdeņiem uz Grieķiju. Turcija šajā sadarbībā joprojām ir atslēgas valsts, kam ES ir apsolījusi prāvus atbalsta līdzekļus apmaiņā pret būtiski sarūkošu bēgļu straumi, taču vismaz pagaidām rezultāti nav tik spoži, kā Briselei gribētos.
Arī Ungārijas līderis atzinis, ka šī būs būtiska tikšanās, ņemot verā, ka ES ir jāpalīdz valstīm kaimiņos, lai nodrošinātu, ka bēgļi pēc iespējas mazāk šķērso ES robežas.
