Ungārija: EP rosinātās debates ir «raganu medības un paraugprāva»

Eiropas Parlamentā (EP) šodien notiks debates par likuma varu Ungārijā. Tāpat uzmanības centrā būs jautājums par koronavīrusa krīzes laikā pieņemto likumu, kas piešķir valsts premjerministram gandrīz neierobežotas tiesības. Taču debašu priekšvakarā saasinājušās Budapeštas attiecības ar Eiropas Parlamenta prezidentu Davidu Sasoli, kurš liedzis debatēs piedalīties Ungārijas tieslietu ministrei. Ungārija šādu Briseles rīcību sauc par raganu medībām.

Ungārija: EP rosinātās debates ir «raganu medības un paraugprāva»Uģis Lībietis

    30. martā Ungārijas parlaments piešķīra valsts premjerministram Viktoram Orbānam ārkārtas tiesības, kas ļauj viņam vadīt valsti ar dekrētu palīdzību līdz brīdim, kamēr valdība neizlems, ka pašreizējā koronavīrusa krīze ir beigusies. Šādu pilnvaru piešķiršana nekavējoties izraisīja starptautisku nosodījumu, tostarp Eiropas amatpersonu vidū, kuras bažījas, ka šis ir kārtējais apdraudējums likuma varai Ungārijā.

    EP pagājušajā mēnesī pieņēma rezolūciju, kurā uzsvēra, ka Ungārijas valdības pieņemtais koronavīrusa ārkārtas situācijas likums ir pilnībā nesavietojams ar Eiropas vērtībām.

    Lai par šo tēmu diskutētu, vakar Eiropas Parlamentā bija paredzētas debates, taču tagad tās pārliktas uz šodienu. Eiropas Komisija un Eiropas Savienības Padome ir paredzējušas publiskot savu atzinumu par ārkārtas situācijas likumu ietekmi uz likuma varu un pamattiesībām Ungārijā. Taču šeit arī sākas stāsta interesantā daļa. Atbildot uz EP prezidenta Davida Sasoli ielūgumu, Viktors Orbāns paziņoja, ka Ungārija ir ieinteresēta šajās debatēs skaidrot savu pozīciju, taču viņu debatēs pārstāvēs tieslietu ministre Judīte Varga. Atbildes vēstulē Orbāns uzsvēris, ka pašreizējā cīņa ar Covid-19 paņemot visus viņa spēkus un enerģiju. Taču šāds piedāvājums neapmierināja Davidu Sasoli, kurš uzsvēris, ka debatēs valsti var pārstāvēt tikai tās vadītājs vai valdības vadītājs, tāpēc tieslietu ministres kandidatūra tiek noraidīta. Turklāt par spīti pašreizējiem apstākļiem neesot iespējama arī attālināta piedalīšanās parlamenta debatēs.

    Pirms gaidāmajām debatēm ungāru konservatīvās domnīcas “Ungārijas pamattiesību centrs” pētniece Estere Pārkanji intervijā Ungārijas sabiedriskajai televīzijai paudusi viedokli, ka strīdiem ar Eiropas institūcijām nav nekāda pamata un Ungārija vienkārši ir nonākusi Eiropas Parlamenta kritikas krustugunīs.

    ''Manuprāt, šādai diskusijai vispār nevajadzētu notikt. Taču, ja jau tā ir sākusies, paskatīsimies uz citām Eiropas Savienības valstīm. Es gribētu redzēt tos deputātus, kuri piedalīsies debatēs un kuri ir izrādījuši iniciatīvu. Piemēram, paskatīsimies, kā ar šo epidēmiju cīnās viņu valstīs? Itālijā, piemēram, no cietumiem tika atbrīvoti 400 noziedznieku un premjerministrs arī valda ar dekrētu. Ir Beļģija, kur konstitūcija vispār nepieļāva ārkārtas situācijas izsludināšanu epidēmijas laikā, tāpēc bija nepieciešams pieņemt atsevišķu likumu. Turklāt pašā Beļģijā pat pusotru gadu nebija pilnvērtīgas valdības,'' sacīja Estere Pārkanji.

    Ungārijas valdības preses pārstāvis Zoltans Kovāčs ir pārliecināts, ka Eiropas Parlamentā ierosinātās debates nav nekas vairāk kā raganu medības un paraugprāva, kurā kreisi noskaņotie un liberāļi spēlējot politiku, tā vietā lai cīnītos ar gadsimta laikā smagāko ekonomisko un veselības krīzi. Arī Viktors Orbāns ir uzsvēris, ka viņam piešķirtās pilnvaras nav absolūtas un var tikt atceltas jebkurā brīdī. Būtiski, ka

    vien pirms nepilnām divām nedēļām Eiropas Komisijas tieslietu komisāre Vera Jurova bija atzinusi, ka līdz šim Ungārijas ārkārtas situācijas noteikumi Eiropas likumus tiešām nav pārkāpuši.

    Jurova atgādināja, ka jau pagājušajā mēnesī Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena bija piedraudējusi ar juridiskām sekām, ja ieviestie ierobežojumi pārkāps atļauto, tāpēc, pieaugot bažām, pieaug arī Budapeštai pievērstā uzmanība.

    Bet nedēļas sākumā Ungārija izsauca uz konsultācijām arī četru Ziemeļvalstu vēstniekus. Vēstulē Eiropas Padomes ģenerālsekretārei Marijai Pejčinovičai-Buričai Somijas, Dānijas, Norvēģijas, Zviedrijas un Islandes ārlietu ministri bija pauduši viņai atbalstu par Ungārijas virzienā izteikto kritiku par demokrātisko vērtību pasliktināšanos Ungārijā. Ministri bija uzsvēruši, ka pat ārkārtas situācijā likuma varai ir jāņem virsroka. Kā bija paziņojis Dānijas ārlietu ministrs Jeppe Kofods, kad valstis izmanto Covid-19 situāciju, lai apdraudētu pamattiesības, pienākums ir pievērst šādiem pārkāpumiem uzmanību. Turklāt situācija nav saistīta tikai ar koronavīrusu, bet arī, piemēram, ar preses brīvības apdraudējumu. Pēc viņa vārdiem, ja pamattiesības tiek apdraudētas, ir jābūt sekām, tostarp finansiālām.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti