"Laiva ir pilna," tā mēdijiem pavēstījis Ungārijas valdības pārstāvis Zoltāns Kovāčs, "mēs visi vēlamies Eiropas risinājumu, taču mums jāaizsargā Ungārijas intereses un mūsu iedzīvotāji."
Varas iestādes Budapeštā ir nolēmušas pārtraukt tā saukto
Dublinas noteikumu piemērošanu, kas paredz, ka ikvienu patvēruma pieprasījumu ir jāizskata tai dalībvalstij, pie kuras durvīm patvēruma lūdzējs klauvējis vispirms.
Un ja viņš nonācis tālāk, jau kādā citā valstī, tad tā ir tiesīga sūtīt cilvēku atpakaļ uz zemi, kurā viņš ieradies pirmajā.
Eiropas Savienība reaģējusi kritiski. Eiropas Komisija ir pieprasījusi Ungārijai nekavējoties sniegt paskaidrojumus.
Tas, ka Ungārijas valdība ir pret bēgļu uzņemšanu un iespējamu sadalīšanu, lai atslogotu Itāliju un Grieķiju, tā nav slēpusi jau iepriekš. Skaļi un atklāti par to vienmēr izteicies arī premjerministrs Viktors Orbans. Viņš ir teicis, ka multikulturālisma laikmetam pienācis gals un ka darīs visu, lai pasargātu valsti no iepriekšējās neveiksmīgās politikas sekām.
Vēl nesen Ungārija arī pavēstīja, ka sāks būvēt četrus metrus augstu žogu gar 175 kilometru garo robežu ar Serbiju, lai apturētu nelegālo imigrantu plūsmu.
Saskaņā ar Ungārijas valdības datiem šogad valstī ieradušies jau 60 000 nelegālo imigrantu. Arī Eiropas Patvēruma atbalsta biroja kartē Ungārija iezīmējas kā viena no tām Eiropas valstīm, kas patlaban saņem vislielāko bēgļu un imigrantu skaitu. No bijušā komunisma bloka jeb nosacīti jaunākajām Eiropas Savienības dalībvalstīm otra ir Polija.
Ungārijā lielākoties caur Serbiju cenšas nokļūt gan patvēruma meklētāji no kara un nemieru plosītām zemēm, piemēram, Sīrijas un Afganistānas, gan arī Kosovas albāņi, kuri ir labākas dzīves un darba meklējumos. Kosova netiek uzskatīta par zemi, kurā ir apdraudējumi cilvēku dzīvībai, tādēļ no šejienes nākušajiem gandrīz simtprocentīgi patvērumu atsaka. Taču ar citu zemju pārstāvjiem, īpaši sīriešiem, afgāņiem ir citādi, jo tās ir visapdraudētāko zemju pirmajā desmitniekā un dalībvalstīm ir pienākums šos iesniegumus izskatīt.
Ungārijas valdība gatavo atbildi Eiropas Savienības institūcijām, savu rīcību līdz šim pamatojot ar tehniskiem iemesliem. Taču zināms, ka, piemēram, arī Grieķija vairs nespējot tikt galā, lielākoties ar patvēruma lūdzēju skaitu, ir aicinājusi valstis nesūtīt cilvēkus atpakaļ, ja viņi caur Grieķiju nokļuvuši citās zemēs. To jau respektējusi, piemēram, Vācija un Somija, kuras par spīti Dublinas nosacījumiem cenšas ienācēju lūgumu izskatīt pašas, nesūtot viņus atpakaļ pie pirmajām durvīm, kuras atvērušās Grieķijā.