Ja pagājušajā gadā Ungārijas teritorijā ieradās aptuveni 43 000 migrantu, tad šī gada pirmajos piecos mēnešos vien to skaits ir sasniedzis jau 50 000. Vairums no šiem cilvēkiem nepaliek Ungārijā un dodas tālāk uz Vāciju. Tomēr Vācija ir nesen devusi mājienus, ka varētu atgriezt aptuveni 15 000 cilvēku. Tas ir licis Ungārijas valdībai, ko vada pretrunīgi vērtētais premjers Viktors Orbans, apspriest jaunus veidus, kā cīnīties pret nelegāliem iebraucējiem no tās dienvidu kaimiņzemēm.
Ungārijas valdošās partijas “Fidez” parlamenta frakcijas vadītājs Antals Rogans sacīja, ka tiek apsvērta iespēja liegt migrantiem pieteikties politiskā patvēruma meklētāja statusam, ja viņi savā ceļā uz Ungāriju ir šķērsojuši kādu drošu valsti. Piemēram bēgļi no Sīrijas uz Ungāriju parasti dodas caur Grieķiju, Serbiju un atsevišķos gadījumos arī citām Balkānu valstīm.
Pagaidām nav skaidrs, kad minētais likums varētu tikt pieņemts. Tomēr šāda Ungārijas iecere varētu būt pretrunā ar starptautiskajām konvencijām, kas paredz, ka katram cilvēkam ir tiesības prasīt politisko patvērumu. Un katrs gadījums būtu jāizskata atsevišķi.
Tāpat Ungārijas valdība ir sākusi arī publisku kampaņu pret iebraucējiem. Daudzviet valstī ir redzami plakāti ar saukli. “Ja tu ierodies Ungārijā, tu nevari atņemt ungāru darbavietas!”. Tāpat premjers Orbans ir bijis arī viens no aktīvākajiem bēgļu kvotas pretiniekiem, ko ir rosinājusi EK.
Pirmā diskusija starp valstu iekšlietu ministriem par to ir paredzēta jau nākamajā otrdienā Luksemburgā. EK preses sekretāre Nataša Berto turpina uzstāt, ka jautājums par bēgļu pārvietošanu ir jārisina steidzami.
“Es domāju, ka spēcīgākais arguments par labu tam, ka mums būtu nepieciešams šo jautājumu apspriest jau tagad, ir fakts, šajā nedēļas nogalē Itālijā ieradās vēl 5700 migrantu,” teica Berto. „Viņu glābšanai 32 atsevišķos gadījumos tika iesaistīti visi pieejamie FRONTEX operācijas resursi. Tas skaidri parāda, ka šis jautājums būtu jāatrisina jau tagad. Mēs cieši strādājām ar dalībvalstīm, lai sagatavotos iekšlietu ministru sanāksmei 16. jūnijā,” atzīmēja Berto.
Tomēr arvien vairāk šķiet, ka pašreizējā piedāvājumā bēgļu kvotas netiks apstiprinātas. Iespējams, ka ideja tiks noraidīta arī pilnībā.
Tikmēr Apvienoto Nāciju Organizācija ir nākusi klajā ar miera plānu Lībijai. Tā īstenošana varētu stabilizēt situāciju valstī un, iespējams, samazināt bēgļu plūsmu caur tās teritoriju.
